Cerinju miljons / 22. (3) Dažādi papildinājumi

© Antons Benjamiņš

 

Koments 7: Iepriekš rakstīju, ka  latviešu jaunatne gaidīja uz Rietumu kapitālisma ierašanos ar gavilēm, jo bija kļuvusi skaudīga to gaidot un ilgi par to fantazējot. Līdzīgi notika, kad Latvija pārgāja no Tautas Frontes populisma uz organizētu parlamentāru politiku. Pēdējo pārņēma svešlatviešu un popkomunistu aprindu populisms, kas bija noskaņots prihvatizācijai par labu, ko atbalstīja labi atmaksāta Harvardas Universitātes kapitālistiski noskaņota tirdzniecības fakultāte. Simtiem kolhozi tika iznīcināti, un to bagātības pārņēma cilvēki, kam bija sakari ar  iepriekšējās komunistiskās valdības locekļiem, kuri pret ‘kukulīti aploksnē’ pārdeva visu ko varēja. Kamēr tā daļa no tautas, kura dzīvoja laukos tika demoralizēta un sāka nodarbojoties ar maucību vai savas dzīvības nievāšanu dažādās prihvātās naktssargu firmās, vai no Latvijas izbraukt un kļūt par šampinjonu lasītājiem un vistas kāju pakotājiem. Globalizācijas Kangari izmantoja popkomunistu un svešlatviešu naivitāti, lai aizņemtos naudiņu it kā kopīgam biznesam, pēc kam Globalizācijas kangars nodziedāja: „Nu ar Dievu, pamuļķīti, Man jau nauda ofšōrā. Rīt man bērni Oksfordā, Parīt būs jau Briselē.” Tagad gan, pār valsti jau valda Internacionālais Valūtas Fonds, u.c. http://rt.com/op-edge/170960-economy-imf-ukraine-oligarchs/

 

Koments 8: Beverina: šo vārdu saista ar Beauvoir-sur-Niort, Francijā (Deux-Sevres, Poitou-Charentes). Beauvoir Bizantijas laikmetā bija pazīstama kā ‘Bellumvidere’, kas nozīmē brīnišķs skats. Reģions atrodas ne tālu no kādreizējās Languedokas-Roussilonas pavalsts, savulaik daļa no tagad pazudinātās Occitanias http://www.midi-france.info/1006_occitan.htm . Beverina ir tiešs atbalsojums Bellumvidere (vēriens=videre), un saistīts ar tagad iznīcinātiem katāriem, kuri, iespējams, nodibināja Jersiku.

 

Koments 9: Parlamentārisms, re: Homo kanibalis http://www.bbc.com/future/story/20140701-the-superorganism-engulfing-earth . Garais tārps, kas izēd cilvēku no iekšas. Šaja parlamentārismā arī slēpjas senā cīņa starp divām pieejām cilvēka dzīves nozīmē: no vienas puses, bogomili, Dieva mīlētāju brālība, no otras puses globalizatori, katoļi, Jaunās derības sacerētāji, Dieva izmantotāji. Kamēr bogomiļi domāja, ka starp cilvēku un Dievu ir nepieciešams kultivēt tiešas attiecības, globalizatori uzskata, ka starp cilvēku un Dievu ir jāiestāda ‘mācītājs’, kurš cilvēkam stāsta, kā viņam/viņai būs pret Dievu izturēties. Nebūsim pārsteigti, ka laika gaitā, pēdējos aizstāj Parlaments, kurš Dievu atvieto ar laicīgo valsti, un ar pusizglītotu politologu izpalīgu sludina pret parasto tautu, to saucot par mazizglītotiem populistiem. Bogomiļi, no kuriem izcēlās hernhūtieši, šo problēmu saprata, un darīja visu iespējamo, lai, vismaz kopš Jan Husa laikiem (15 g.s.), censtos celt parastās tautas izglītības līmeni. Kamēr hernhūtieši ieviesa latviešu lauku mājās bibliotēkas, mūsdienu Saeima sliecas kopēt parlamentāro/ kapitālistisko valstu izglītības metodes, kas jauniešiem pasniedz izglītību pop līmenī.

 

Koments 10: Latvieši savu vēsturi nepārzina un par to neinteresējās. Latvijas ‘parlamentārā demokrātija’ par to neinteresējas, jo pieņem, ka pietiek ar divi simt gadīgo Industrializācijas laikmetu, jo turpmākie gadi būs pagātnei līdzīgi. Ka kāda ASV skolniece zina stāstīt (ASV izceļas ar paviršo izglītību, kādu sniedz trūcīgo un populistiski demokrātiskai klasei), ir pagājuši 2014 gadi kopš radusies pasaule, un tas tiešām ir ievērojami ilgs laiks.

 

Koments 11: Pamestība. Re: N.N. 85 gadi. 48 gadus kultūras darbiniece un vadītāja; 45 gadi no tiem Mazsalacā. Darbojās 9. gadus brīvprātīgi uzturot Ziemeļvidzemes kultūras biroju. Rīkojusi ciltskoku izstādes, Jāņu saietus, saņēmusi atzinību no prezidenta. Tagad, kad cilvēks novecojis, slimo, un tam nepieciešams krēsls (es to saucu par ‘krēslu ar kloķi’, jo kloķi griežot vai ar bateriju dzītu var pabraukāt pa ielas gatvēm), un tā tikt atpakaļ sabiedrībā un nebūt ieslodzītai dzīvokli. Birokrātija tik liela, un birokrātijas vadītāji tā aizrauti ar sevi, ka slīcina tautu papīru kaudzēs—pirms tā tiek pie palīdzības. Kad kultūras darbinieki N.N. Jāņu vakarā ‘aizmirsa’, un atstāja sēžot dzīvoklī, viņa veltīja Mazsalacas kopienas veicinātājiem/ pēcnācējiem pateicības dzejolīti:

„—Bij’ Jāņu nakts un kalnos dega liesmas,/

Man galvu sedza jasmīn vainags balts,/ No visiem kalniem vēji nesa liesmas,/ Sirds laimē kūsāja kā sārta vīna šalts,/ --Deg atkal kalni, atkal meži līgo.../

un atkal...?!/

Sirsnīgā pateicībā, ka apciemojāt!”/

Pārsteigumā/ —N.N., „iesprostotā”.