Cerinju miljons / 22. (5) Dažādi papildinājumi

Koments 14: Vēl par ‘svešlatvieti’ (vai varbūt glob-latvieti), kurš lai kas, kā rāda saite http://archive.latviansonline.com/multimedia/article/8579/ sevi visai spilgti izsakās bijušās Latvijas prezidentes Vairas Viķes Freibergas (VVF) personībā.

Nenoliedzami VVF ir Latvijas patriote svešlatviešu vai globalizāciju sludinošu latviešu nozīmē, bet kas turpat atzīmē, ka viņa sevi (un savējos) piedāvā, kā globalizācijai padotus dom-instrumentus, kuriem, no Latvijā dzīvojoša patriotu perspektīvas, ir maz kas kopējs ar Latvijas latviešu interesēm sevi turpināt kā autarķiski orientētu savrup kopienu.

Autarķiska kopiena, kā esmu minējis Cm 14, sākas ar Mežvidus ļaužu savrup ekonomiku. Šī ekonomika pamatojas ne tikai uz to, ka tās izmantotāji dzīvo mežvidē, bet ka šo ļaužu personalitāte un kopiena izmanto dabu (dabas veltes) savā labā nevēršot pret dabu neko vairāk, ka viena indivīda, un nekādā gadījumā vairāk ka vienas saimes, rokas. Tāda dabas izmantošana nekad neizvērsa pret dabu lielāku vardarbību, ka pašu rokas (ogošana, sēņošana, zvejošana, dārza ravēšana), kuru spēku nepapildināja neviens motorizēts instruments, vai tas elektrības vai benzīna dzīts. Pie reizes šo pašu ierobežoto vardarbību, mežvidus latvietis nožēloja, ka to pierāda labi pazīstamie tautas dziesmiņas vārdi:

Ozolīti zemzarīti, kam to augi kalniņā?

Ai jā, ai jā, Ai jai jā-ā, kam tu augi kalniņā?
Meitas tavus zarus lauza, kalniņāi stāvēdams!
Ai jā, ai jā, Ai jai jā-ā, kalniņāi stāvēdams.

Globalizēts latvietis, kaut nenoliedzami latviešu izcelsmes cilvēks, kurš ir spējīgas latviešu kopienas intereses virzīt un attīstīt mūsu planētas telpā, ir laipni lūgts braukt uz Latviju darboties, un savā mērā var kļūt par Latvijas patriotu, tomēr nevar kļūt par pilnvērtīgu latvieti (izņemot ar  kādas 47 samūru grupas atzinību), kura rokās nodot ģeogrāfiski lokalizētas latviešu kopienas likteni, jo viņu uzskats gandrīz vai automātiski globālisks un ne tikai noliedz, bet represē Latvijas latviešu kopienas orientāciju.

Kā VVF stāsta un pat brīnās, pēdējais tomēr notika, un kāpēc tas tā notika, kas tam par iemeslu, ir it kā mistērija. Mana paša domas virzās uz pieņēmumu, ka te lielāka noteikšana bija ārzemju slepeniem dienestiem, ka pašiem latviešiem.

Šīs domas virzienu pierāda, manuprāt, Jānis Kažociņš, kurš dzimis 1951. g. Anglijā, kam nav nekādi bērnības sakari ar Latviju, kurš nāk no britu militārām aprindām, un kurš arī izteikts svešlatvieša piemērs. http://britcham.lv/sites/default/files/NEWFOLDER/Kazocins.pdf . Pārsteidzošs ir fakts, ka Latvijas valdība piešķīra viņam atbildību tādā jomā, kas nenovēršami liek domāt par Latvijas valdības atkarību no ārzemju spec. dienestiem, īpaši NATO, ES, ASV.

Līdzīga personība ir Ojārs Kalniņš http://lv.wikipedia.org/wiki/Oj%C4%81rs_%C4%92riks_Kalni%C5%86%C5%A1 , dzimis 1949. g. Minhenē, utt.

VVF augšējā saitē pieejamā uzrunā (angļu valodā) par latvisko identitāti piemin Dziesmu svētkus, un iesaka klausītājiem tos apmeklēt vai citādi par tiem informēties. Šādi ieteikumi ir tiešām pop-kultirizētu svešlatviešu kompetencē, kaut acīm redzot VVF kompetencē nav informācija, ka Dziesmu svētki vai koru dziedāšanas izcelsme un piekopšana notiek tikai kopš to sabiedrībā ieviesa hernhūtiešu brāļu draudzes sākot ar 17^to g.s.

Par nožēlu svešlatviešu nekompetenci nesaprot pop-padomijā audzinātie latvieši, pie kuriem ir jāpieskaita pašreizējā ministru prezidente Laimdota Straujuma (dz. 1951 g., audzināta Padomju pasaules globalizācijas un pilsētnieciskās orientācijas garā), kura bez kāda norādījuma vai pašapziņas slavē ārzemju izcelsmes latviešu devumu, neaizrādot šīs palīdzības ierobežojumus.

Vērojot Latviju no Ziemeļvidzemes apkārtnes, kur, iespējams, vēl pastāvēja Jersikas ķēniņvalsts ietekmes pārpalikums (Cēsis, Valmiera, Rūjiena būdamas Jersikas bumbiera kāta formas kāta galā (skat vēlāk vairāk), ietverot daudz no Latgales), latviešu senatne tiek pārstāvēta visai seklā formātā, ka par to liecina Laimoņa Liepkalna jau minētā grāmata, kura, kaut interesanta, sevi ierobežo, nepārkāpjot katoļu un luterāņu konsensa vēstures parametrus.

Šeit vieta pieminēt, ka daudzās valstīs, zināmi amati ņem vērā iespējamo kandidātu pieredzi, gadu gājumu. ASV prezidentam, pa piemēram, ir jābūt dzimušam ASV un vismaz 35. g. vecam. Līdzīgi, balsotājam daudzās valstīs ir jāsasniedz 18. vai 21. g. vecumu, pirms viņš viņa var piedalīties valsts nākotnes lemšanā. Varbūt glob-latviešiem būtu jāiziet kursus, kuros agūst Latvijā radītu vēstures kursu.