LIECINIEKS
(citas
vēstures stāstam)
Autora
tulkojums no angļu
”THE WITNESS—The Life Review of
Robin Ludd”
By © Eso
Antons Vendamenc, 2018
My blogs have come to an end. I have
deliberately skipped a few entries in order to leave this last of the series as
if unfinished. It has never been my philosophy that 2 and 3 necessarily follows
1. So it is with some amazement that I note blog number 683. Perhaps it is no
accident that 6+8+3=17 = hexagram 17 , which is called “Following SUI”. I especially like
Richard Wilhems interpretation: “An older man defers to a young girl and shows
her consideration. By this he moves her to follow him.” This would be a very
generous gift from the Great All for sure.
In any case, I am making a belated
side step to give what is left of time to painting. A long time ago (60 years)
the poet Robert Lowell called me a surrealist. I have come to interpret that
word as meaning ‘pareidolist’, as I tend to think not in a linear 1 2 3
fashion, but make side-steps to get out of the way of the onrushing future. The
IChing, also known as the Book of Changes, is a master of this art. It may at
times have confused those who have read my blogs. At the same time, it has
helped me to avoid becoming immobile, even though there are some compulsive
characteritics of behavior about me. One of these has been a pronounced animus
against secular governments, which I believe to be nothing other than war
parties of one kind or another.
This last blog, I present in its
‘raw’ and unfinished form. Which is to say, I may at some point return to
it,and replace it with a more finished (whatever that is) text.
13 Dieva un Kazāra Derības
Kad Dievs
Saderēja ar Velnu
(Savu konkurentu,
Kurš vienmēr zināja
Par Dievu labāk)
Un abi
Piedalījās lugā
Kurā tika izsmiets
Dieva mazdēls
Mazais Džovs
Dievs deva Velnam
Un pilsētniekiem
Globalistiem
Iespēju
(Dievs atbalstīja
Cilts saites)
No Džova atņemt
Ne tikai viņa
Koka zirdziņu
Bet māju
Un ģimeni.
Pretēji
Ierastai pasaciņai
Džovam
Vēl nebija
Piecdesmit
Vai cik
Bet tikai
Astoņi gadi.
Velna palaistā
Pasaciņa
Izlaida faktu
Ka Džova tēvs
Jobs tika
Nosūtīts uz Astrahanu
Kur pārmācības
Skolotāji
Mēģināja vairākkārt
Viņu pierunāt
Globalizēties
Bet kad tas neizdevās
Pielika Jobu pie sienas
Un turpat
Nošāva.
Līdzīgi notika
Ar Džova mammu
Kāda krievu kņaza
Mazmeitu.
Bolševiki
Piespieda Džovu
Būt lieciniekam
Kā mammai
Nācās mācīties
Maukot.
Džova tante Žeņa
Mācoties izprast
Globalisma kaprīzes
Attīrīja zivis
No zvīņām
Jenisejas upes deltā
Lai 5000 globalistiem
Būtu ko ēst.
Džova vecmāte
Palika dzīva
Tikai tāpēc
Ka tante Žeņa
To pagrāba aiz jostas
Un aiz sevis
Pa laipu
Uzvilka
Uz kuģa klaja.
Kuģis bija
Tā gada rudens
Pēdējais
Uz Krasnojarsku
Kur tomēr siltāk
Ka virs
Arktikas joslas.
Un tā tālāk
Un tā tālāk....
Līdz pilsētnieki
Globalisti
Izcirta mežus
Un tā
Nocirta meža ļaudīm
Kājas
Un tiem pie pleciem
Piesēja pilsētnieku
Spārnoto
Papes ideoloģiju.
Auroja Krievijas
Un visas pasaules
Daba
Šausmās.
Desmitiem tukštoši
līķi krita
dziļās gravās.
Pēc kam
Amerikāņi ar
Humanitārām pretenzijām
Nāca glābt Džovu
Un globalizēja viņu
Uz Amēriku.
Velns palecās
No priekiem
Un iesaucās:
Ullāh!
Ullāh!
Tagad Džovs
Labi mīkstināts
Zaudēs ne tikai
Dabas Paradīzi
Bet arī prātu.
Dievs atbildēja:
Velns, tu
Tik un tā
Zaudēsi.
Džovam
Nav nekur
Citur kur iet
Bet nākt
Pie manis
Atpakaļ uz mežu.
Vai neesi dzirdējis
Ka mežs
Ir vieta
Kur piedzimu
Es, Dievs?
Mani piesauca
Bezizejas
Izmisumā
Dzīti vārdi.
Mana saime
Mani sauca
Glābt viņu
No cilvēkiem.
Tā tas
Arī notika
ar Dieva mazdēlu.
Mazais Džovs
Sociālistu
Un globalistu
Haosā ierauts
Prasijās un kauca
Pēc Dieva.
Dievs
Kā par brīnumu
atradās
Iedzimis
Džova dabā.
Ha, ha
Velns smējās
Kā mazs bērns.
Tas viss
Par velti.
Dievs,
Stāsti ko gribi
Džovs zinās labāk
Kā tev ticēt
Kad uzzinās
Tu viņu māni
Ar gaisīgiem
Sapņiem
Toties sociālisms
Pilsētās
Visiem
Dod visu
Ko vien
Tie vēlās.
Velnu loterija
Džovam patiks
Drīzāk
Kā muškāres
Tava meža dārzā.
Es Džovam došu
Atom bumbas
Ar ko spēlēties.
Viņš arī
Iesauks sevi
Par Bolševiku
Neies Džovs
Vairs ogot vai sēņot
Nezinās viņš vairs
Kā dēstīt
Kartupeļus
Ceļos viņš
Uz Venēru un Marsu
Kur atgūs visu
Dubultīgi
Ko zaudēja
Kad Kains
Izcirta Paradīzi.
Re: desmit Ievas
Nāk viņu pist.
Loteriju viņš
Spēlēs
Katru piektdienu
Un katru piektdienu
Džovs sapņos
Ka ir dzimis
Miljonārs.
Džovs
Pie manis
Nekunkstēs
Kā kunkst
Dievs
Tavu jēru
Gana ķermenis
Iebāzts maisā
Pamests
Grāvmalē.
Dievam
Palika skumji.
Tomēr
Viņš saņēmās
Un atbildēja:
Velns
Tev taisnība.
Atceros
Cik bija jauki
Kad desmit
Saules meitas
Centās mani atrunāt
No sevis
Izčakarēt Dievu.
Mēs iedzērām
Sarkanvīnu un
Pornogrāfiskās gaidās
Ar lielu prieku
Cēlām ugunskuru
Kam lēcām pāri
Kā kūsa
Vien svīla.
Ar to
Tomēr nepietika
Cilvēciskās tieksmes
mierināt.
Pirms Dieva radībām
Arī sociālisti
Sāka viens otru
Slepkavot.
Bērnu
Bija tik daudz
Ka nezināja
Kur tos likt.
Amerikāņi atzina
Ir attaisnojams
Pasākums.
Man žēl
Velns
Ka neesi
Pēc Dieva tiecies.
Dievam ir jābūt.
Man Dievs ir.
Dievs kļuva
Man sevi atdodot
Kā kaķis
Uzticīgi
Atdodas
Sava Dieva
Nieka glāstam.
Atceros
Saules meitu
kura nāca
Mani augšāmcelt
Un pār manu līķi
Sāka plivināt
Savus ceļgalus.
Vai tu, Velns
Kad Džovu
Par bolševiku kristi
Vien savai pipelei
Atkārtoti
Ādu nenodrāz?
Vai tomēr
Nav
Bolševikiem lemts
(Lai tie—
Komunisti
Vai kapitālisti)
Izdarīt
Pašnāvību
Un tevi, Velns
Sev paņem līdz
Lai no bērzu sēklām
Jūs audzētu
Bērzu birzis
Kur tagad
Ņujorka, Maskava
Un Beidžinga
smok?
Velns atbildēja:
Redzēsim
Ko teiks Džovs.
* * *
Es, Džovs
Kazāru slavēju.
Es vēlējos
Būt miljonārs
Man vienalga
Vai es
pie miljona tieku
kā zaglis
Loteriju biļešu
Pārdevējs
Vai kapracis.
Konkurence man
Bija liela:
Velna pēcnācēji
Tika uzpisti
Visās malās
(Pat 30 miljoni
Vienā pilsētā)
Un ķīnieši
Solījās pist
Vēl lielākas
Metropoles.
Visi
Lai vien kur
Prasijās pisties.
Visi vēlējās
Kļūt par miljonāriem
Par brīvu
Pasaule bija’
Pilna ar zagļiem
Tikai Dievs
Nezaga
No neviena
Un zināja mīlēt
Ar glāstu vien.
Dievs īpaši
Mīlēja kaķus.
Dievu neiedvesmoja
Betona meži
Kaut betona alejas
Bija pilnas
Ar vīriem
Kuri lūdza Ievas
Atver pežu
Lai dotu viņiem
Iedvēsmu
Dzīvot.
Karnibalizācijas
Viesnīcas
Atradās uz
Katras Rīgas ielas.
Tracis bija liels.
Vainu gāza
Uz Vahhābu Mohamedu
(Tu, Velns, grauji
Vēsturi,’
Tu kastrē serbus
Tu izcērti mežus
Tu iznīcini
Visu ko vēlies
Iznīcināt)
Bet ne Velns
Ne Pops
Ne Princis Mohameds
Ben Salmane
Ne demokrātija*
Tāpēc labojās.
*Demokrātija
Izrādās
Gan kastrē
Tikai 49 procentus
No vaļiniekiem
Bet 51%
Tiek atstāti
Dižvaldē
Kur izmisums
Kā zārks
Tukšs un
Bailēm pildīts
Bez Dieva
Tiek piedzīvots
Kā pēdējais
Dzīves notikums.
