Citas Vēstures Stāsts
Autora
tulkojums no angļu
”The Life Review of Robin Ludd”
By © Anton
Vendamenc, 2018
9 Izvilināti no meža
Kad cariene 1725-27
Katrīne Pirmā 1684-1727
Piešķīra
Ģeneralienei
Magdelēnai Halertei 1683-1750
Viņas vīra
Ģenerāļa Halerta (m. 1727g)
Pensiju
Domājams
Viņa tā
Darīja
Lai laika gaitā
Abas varētu kļūt
Par vecmātēm
Kādai
Vēl nepiedzimušai
mazbērnu kopienai.
Kā cariene
Katrīne
Tā ģeneraliene
Magdalena
Nāk cēlušās
No baltu
Cilšu vides
Kuras izpostīja
kaŗš.
Kaŗš pierunāja
Abas sievietes
Pazemoties
Lai nežēlīgā
Rietumnieku
vadītā
Sabiedrībā
Nezaudētu
Savu pakāpi.
Viņām plāns
Izdevās
Izcili:
Katrīne kļuva
Par carieni
Magdalena
Par ģeneralieni.
Tomēr cerība
Uz mazbērniem
Meitām
Palika velta.
Ja kaut kur
pēcnācēji
Ir atgadījušies
Tie savas senmātes
Nepazīst un
Neatzīst.
Kad 200 gadus pēcāk
Sieviešu kārtas
Profili
Sāka parādīties
Uz Latvijas sudraba
Senmāšu vietu aizstāja
Dieve Laima
Kuru Padomijas
Un PēcPadPaLatvijas PPPLV
Zinātnieki
Nicīgi devē
Par Mildu.
Supuļdziesmas vietā
Kuru kādreiz
Dziedāja mātes
Un auklītes
Tiek izcelti
Viltus vārdi
Kādi
kā vardes izlect
No akas rīkles
Pilsētnieku bērniem
Un burtiskas realitātes
Pielūdzējiem
Par prieku.
Tāpat ka cilvēkus
No tieša sakara
Ar Dievu
Atšķīr mācītāji
Tā cilvēkus
No valsts atšķīr
‘Demokrātisks’
Parlaments
Kur 51%tus no kamola
Sastiķē
‘Likumīgs’ pārākums
Bet 49%tiem
no tiem
Tiek pieteiktas
klaušas.
Nekāds
pārsteigums !
Valsts
Inteliģences
dienesti
Kopā ar
paklausīgiem
Vēsturniekiem
Turpina izdzēst
Laimas māti
Carieni
Katerīni Pirmo
Un ģeneralieni
Magdalenu
No tautas
vēstures
Bez pīkstiena
„Paldies”
No vēstures
Un senču
kultūras
Atdalītiem mazbērniem.
PēcpadPadomijas
‘Atjaunotā’ palatvija
Neatkāpjās
No baltas strīpas
Pa kuru
Progresīvas vistas
Allaž progresīvi klukst
Uz priekšu.
Būtībā Latvija
Vairs tikai
Iršu papes būda
Kuru plēš un knābā
likteņdzenis.
Patvaļas
Runā valodu
Kas reiz
Kā mīlas glāsts
Ar mīļināmiem
vārdiem
Dziedēja sirdi
Bet tagad
Gr-r-ab
Kā bēbīšu
grabulis
Politikāņu rokā
Vai rīklē
Gardz
Kā nāves elpas
Pēdējais
pūtiens.
Spiests kalpot
Nodokļu vācējiem
Vai ciest
cietumu
Un klaušas
Ja neatdod valstij
Savu būtību
Mūsdienu
latvietis
Tiek izbāzts
Kā trofija
Karogkāta galā
Par prieku
‘demokrātiski’
uzburtai
bruņotai
Fašistu bandai
Ko sauc
‘NATO(North
Atlantic Treaty Org.).
Šādi uzburts
Kastrāts
Tiek pierunāts
Kalpot valstij
Re: Valsts rada
Jaunas darba
vietas
trūcīgām
Latviešu maukām
Un māca
Latvijas
aizsargiem
Nīst krievus
Līdz dzīves
galam.
Turpat pilsētnieki
Atvieto
dzimteni
Ar ‘pilsētu’Rīgu
Kur valda
‘Demokrātija’
Dižāka par dabu.
Rīgā
(Kas slavēts
cietums
Pārpildīts ar
Pilsoņiem
Sociālistiskās gaidās
Uz visu ‘brīvu’)
Kur NATO
Militāristu
banda
Raksta
Jaunu derību
Un šķērdē naudu
Priekš uguņošanas
Militārām parādēm
Abrama tankiem
Melniem helikopteriem
Un skaļām
Reklāmām
Kas piesauc
VIENOTU LATVIJU
STIPRU VALSTI
Un katru gadu’
Pieprasa
Jaunus nodokļus
No bērniem
Kam nav
Vairs kur
Vai kam
Dzimt.
Katru gadu
Tiek piesaukta
Kāda
100 gadu Jubileja
Kas slavē
PēcPadPalatvijas
Ierēdņu
alkātību.
Ja 100 gadus secen
Vēl pastāvēja
Atmiņas no
Tālās senatnes
Un kopienas dēļ
Katrs bērns
Vēl zināja
Dziedāt
100 pantus
Tautas dziesmas
Šodien
Vairs šadus
pilsoņus
Eiropas
Savienībā
Atrast nevar.
Vēsture
Ir komēdija
Kas svin sekas
Valsts
Nogalinātam Dievam
Kas izbāzts
Kā ēzelis
Dirš zeltu.
Nav nepieciešama
Izmeklēšana
Vai
augšāmcelšanās.
Ļaudis
Kuri reiz dzīvoja
Kur dzīvoju es
Šodien
Ir padzīti
No mežiem un zemes
Uz pilsētām,
Kur pornogrāfija
(Uz ekrāna
Katrā guļamistabā)
Dzird Ādamu
Uzrunājam Ievu:
Es tevi mīlu
Tu esi man vajadzīga
Es vēlos lai tu
Sēdētu man
Uz sejas.
Tāda tā svētā
Ikdiena
Kas uzpiš bērnus
Kurus izglīto
Pilsētnieki
(Jums, mazulīši
Māte ir burve
Ziliem matiem
Dēkra
Ar trim
zvaigznēm rokās
Brīvības
pieminekļa
Galotnē)
Bērni, kam ne jēga
No kur tie nāk
Bet kam alkas
Pēc mīlestības
Un naudas
Ir iedzimtas
Tik pat droši
Ka saimniekam laukos
Pimpis ceļās
Līdz ar gaiļa dziesmu
Un pirms darba
Sāniski glāsta**
Sievai pakaļiņu
No aizmuguriņas.
Taču tomēr
Neskatoties uz visu
Tādu mīlestību
Nenostiprina
Policija
Ar elektriskiem dūrieniem
Vai brīdinājumiem
Puišiem nemeklēt
Zem brunčiem kūsu
Kas noskūta
Lai acis urb
Dziļāk tur
Kur reiz
Pimpīts gāja atrast
Naktsmājas.
Tāpēc
Nekāds brīnums
Ka Amērikā
Vīrieši
Sevi kastrē
Vai dienē
Bruņotos spēkos
Kur ‘sieviešu tiesības’
Nenozīmē
Neko.
Pēcpadpalatvija
Svētīta
Un stutēta
Ar vardarbīgu
kungu
Un dāmu
Musinātas
Propagandas
izpalīgu
Nolād visu
Ko sauc „krievs”
Bet pašu dievs
dzīvojošs Rīgā
dzīvojošs Rīgā
No latviešiem
Zog nākotni
Ka zaglis
Ar glāstu
Līdzīgs posts
Apskrēja
Carieni Katrīni I
Un caru Pēteri Lielo
Kurš Katrīni atsavināja
No ģenerāļa Šeremetjeva
Īpašumiem
Un lai meitai atjaunotu
Pašcieņu
Paņēma viņu sev
Par sievu.
Starp PēcPadPalatvijas
Padzītiem
Ir mani senvectēvi
Un senvecmātes
Līdz 6tai dzimtai
Visiem kakli
Piesieti pie staba
Kur ar
pāvesta
Atļauju
Jānis Huss tika
Ar degošiem zariem
Pārklāts
Un sadedzināts
Dzīvs
Pēc kam
Apvalstoti liecinieki
(kā olā
Apvelti pīrāgi)
Murmināja
Juridiskas pasaciņas
Tikpat veiksmīgi
Ka pāvests
Murmināja
Pašizdomāto
Svēto valodu
Kamēr klausījās
Ugunī svilināto
Jāni brēcam.
Pirms Latvija
Atklājās
Kā robežvalsts
Nebija retums
Tur atrast
P-augurus
Kur vasaras Saulgriežos
Svētās birzīs
Krīvi augurēja
=~ žūrēja=zīlēja
Nākotni.
Pēdējā tāda
Svēta birzs
Bija ozolu birzs
Zilā kalnā
Netālu no Valmieras
Kur ‘svarīgie’sveriģi
Un ‘klibie’ krīvi
Viens otram vilka
Asiņainas robežas
Kamēr ļaužu
draudzes
Muka
Dziļāk mežā
Kur teicās
Palikt mūžam.
Tikai kristīgie
No Morāvijas
Kurus krievi
Nez kāpēc***
Atstāja dzīvus
Spēja viņus pierunāt
Mežu atstāt
Un atgriezties
Dzīvo miroņu
Valstībā.
Atkal un vēlreiz
Pēdējiem populistiem
Nācās vilties
Jo kad baroni
Vāci un luterticīgie
teologi
Piegrūda morāviešiem
Kvēlu pagali
Pie acīm
Gļēvums atdzima
Aizmirsās
Ka
Dievs nevar
Kļūt par Dievu
Ja Viņš baidās mirt
Un nāvi jācieš
Tikai cilvēkam.
Morāvieši atkāpās un
Latviešus pameta
Pēc kam
Ar sentimentalitāti
Pārpildīti
Morāvieši
Izceļoja
Uz Amēriku
Kur cerību pilni
Dibināja nākošo
Betlehemi
Kas tagad
Ar dzelzs rūsu
Pārklāta pilsēta
Ir viena
No Amērikas
Ievērojamiem graustiem.
Izeja
No bezcerības
Bija pārsteidzoša
Un paliek
Vēl šodien neatzīta.
Padzīti uz pilsētu
Morāvieši
Pārvērtās
Par boļševikiem.
Un vairs nebūdami
Seņotāji
Kas vāra mērci
Kādu lej pār
Kartupeļiem
Tie gāja ubagot
Naudu
Kas smirdēja
Pēc divnedēļu
Saulē pamesta
Saulē pamesta
Veca līķa.
*Aijā žūžu ir sena (pirms iebildumiem pārpilnās Rietumu Kristīgās
ticības varianta parādīšanās) šūpuļdziesma. Kur dziesmas vārdi stāsta, ka „tēvs
aizgāja ‘bišu’ kāpti”, vārdus „‘bišu’ kāpti” var atviedot ar vārdiem „‘dores’
kāpti”, kurā gadījienā tēvs meklē medu savas sievs dorītē, kas ir vārds bišu
stropa ieejai. Kur dziemas vārdi stāsta, ka „tēvs pārnesa medus podu” un „māte
ogu vācelīti”, tik pat labi varam iedziedāt vārdu ‘izgāza’ medus podu un ogu
vācelīti, tas ir, piedzīvoja seksuālu ekstāzi. Citiem vārdiem, „Aijā žūžū” ir
kā šūpuļdziesma, tā arī maiga radības dziesma.
** Sieviešu dzimtas dzimumorgāns, tā sauktā vulva, savā
ārejā konstrukcijā sākas ar 1. vaginu vai dzimum kanālu; 2. tam seko caurums
urīna notekai; 3. seko klitora, kas atrodās tuvāk vēderam. Pat paviršs
skatījums liecina, ka dabas veidotā dzimumorgānu iekārta paredz, ka vīriešu
dzimumorgānam daba paredz pieeju sievietei no aizmugures, kurā gadījienā, pēnis
vispirms sniedzās pēc sievietes klitores, tā tad, neurbjās vagīnā, bet stimulē
un kutina sievieti pieņemt pēni. Šim novērojumam seko ieskats, ka arī dabā
seksuālas attieksmes starp dzīvniekiem var notikt bez apaugļošanās un tikai
baudas dēļ. Jautājums rodas, kāpēc starp cilvēkiem dzimumsakari gandrīz
eksklūsīvi notiek frontālā vai tā sauktā misionāru pozīcijā? Domājams, ka
atbilde ir meklējama vardarbībā, kad vīrieši no medniekiem tika pārvērsti par vardarbīgiem
uzbrucējiem kaimiņu ciltīm. Pēdējā situācijā uzbrucēju mērķis ir ne tikai
seksuāli izmantot kaimiņu sievietes, bet divkārtīgi iznīcināt kaimiņu vīriešus:
1 ātri apaugļojot kaimiņu sievietes, kurā gadījienā, to var panākt ievietojot
pēni tieši vaginā un turpat nogalinot kaimiņu cilts vīriešus. Tā kā vardarbība
izraisa neaizmirstamas emocijas, tā ātri izplatījās visur, kur vien sīrotāji
ienāca/ ielauzās (?Jeruzalemē?) pārnakšņot. Šeit interesanti pievērst uzmanību
vārdam ‘sīrotājs’, jo pielietojot Grima likumu vārds izraisa vārdu ‘čilovek’/
cilvēks. Citiem vārdiem, misionārā seksuālā pozīcija ir varas kultūras (pirms
parādijās misionāri), nevis dabas mantojums. Šo seksuālo pozīciju turpina
musināt un izmantot kā kondomu, tā dažādu ‘spirāļu’ ražotāji.
***Lielā Ziemeļkara (1700-1721) laikmeta sekas uz bijušās
Livonijas iedzīvotājiem ir līdz šim tikai pavirši, pat iedomīgi studēts un
pētīts. Kāpēc Morāviešu hernhūteriem izdevās pierunāt latviešus atstāt mežus
nav skaidrs. Vai tas tāpēc, ka latviešiem dzīvot mežā apnika? Bet kāpēc apnikt
dzīvot mežā, ja dzīve mežā ir daudz brīvāka un ‘demokrātiskāka’ kā dzīvojot
klaušās un audzēt ‘labību’ baroniem par prieku? Vai varbūt latviešu meža ļaudis
hernhūtiešus pārprata, jo izprata Jēzus nāvi burtiski kā Dieva nāvi un Dieva
piemēru cilvēcei? Ja pēdejam var dot esību un realitāti, varbūt tas kāpēc vācu un
morāviešu garīgā piekāve un sabrukums apvienojās ar līdzīgu fenomenu, kādu
piedzīvoja Kazārijas ebreji, un no ebreju un morāviešu kopējas nāves pieredzes
tika dzemdēts pilsētnieciskais boļševisms. Šāda izpratne arī dod saprast, kāpēc
vācu muižnieku un katoļu ticībnieku garīgā izpratne par dzīvi tik radikāli
oponēja ebrejus. Morāviešu un hernhūtiešu devums Latvijas veidošanā un
Padomijas Revolūcijā tiek noliegts lidz šai dienai.
No comments:
Post a Comment