Citas Vēstures Stāsts
Autora
tulkojums no angļu
”The Life Review of Robin Ludd”
By © Anton
Vendamenc, 2018
10. Aste*rika
Pēc ‘es’ atgriezās
Latvijā
(Pēc 51 gadu
Prombūtnes)
Viņš uzzināja
Ka Staļina mantinieki
Ar ‘pilsētnieku’ vīrusu
Bija aplipinājuši
Virtuāli visu
Reiz dabā
Iedzimto tautu.
Alkohola dvinga
Līgojās
Pār senču zemi
kā pelēka migla
Siltā decembra rītā
Gaidās uz
Kaut ko
Ko Paradīze
Mežā
Nekad
Nebija solījusi.
Kārdinošas kapitālistu taures
Un kūdināja un kārdināja
Ar muzikālām stikla pogām
Alkohola
Un vientiešu dvingā
Saindētās
Latviešu smadzenes
pie barikādēm
Kaut viltus
Pārliecināja
(aktieri atteicās
Skaidrot)
Ka virtualitāte
Nav atšķirama
No realitātes.
Neviens nebija
Sagatavots
Bardakam
Kas sekoja.
Tie, kas laukos
vēl dzīvi
Bēga uz Īriju
Sēnes lasīt
Bankas
Prihvatizēja
Un izcirta
Mežus
Gar ceļmalēm
Latvju meičas
Attīrīja kājstarpes
No kūsas
Un prātā narkotizēti
tīņi dziedāja
Un lūdza Dievu
Padomijas
Sarkanie pengvīni
Tagad vairs rozā
Bija mākslīgā realitātē
ieskābējuši
Visu tautu
Un visa tauta bija
Histēriskās gaidās
Re re re
Tūlīt notiks
Visas pasaules
Vērtīgi brīnumi.
Pilsētās
dzimuši
Boļševiki
Gan Latvijā,
Krievijā
(visur kur vien
Kāds bija
dzirdējis
Par Amēriku)
Visi salipinājās
Ar politikāņu
Medus mērcē
Slapinātu švammi.
Padomijas
laikmetā
Sadragāto
Uzticību
Starp dzimumiem
Uzsita
Ar hiperbōli
Un pamestiem
bērniem
Visās malās.
Pengvīni
klāstīja
Jaunas gudrības:
„Kā gan varam
Jums nesolīt
To ko
Jūs gaidat?!”
Bārdainas sejas
Bez problēmām
Satikās ar
Skūtām pežām.
Debesu mākoņos
Parādijās
Gudrie no
Visur kur
Pasaulē
Un sludināja:
Re re
Nāk brīnumi
Asfaltēti
Lauku ceļi
Un ceļojums
Uz mēnesi
Kur visi
Lēkāsim kā
zaķi.
Turpat arī
Mīlestību
izsalkušas
Desmit
pansionētas
Maukas nāk
Astoņos vakarā
Un pie
televizora
Bezkaunīgi kairina
Desmit kastrātus
Šovā
‘Grēku
pansionāts’.
Mans kaimiņš
Kurš nevarēja
atļauties
Cigaretes
Tina pīpes
tabaku
Dzejnieka Raiņa
Kopotos rakstos
Kurus ārā meta
Vietējā
bibliotēka.
Solījumu
kārdināti
Latvieši sauca
Pēc vairāk
Ar vien vairāk
Un vairāk
Par brīvu
Un neko
Visu ko.
Bija reti
Kaut kas dzirdams
No vēstures
Ja vien par kādu
Pazudušu
Limuzīnu
Jāņu vakarā.
Žagatas lidoja
No acu caurumiem
Tikko kāds
Pieminēja
Naudu.
Realitāte kauca
Kā cepurnieku vijole
Kad uz lauku
ceļa
To pārvilka
Kritis zars.
Atmiņu nebija
Gandrīz
Par neko.
Gladio mērcē
Mērcētā
PēcPadPalatvijas valdība
Nevēlējās
Atvert
Čekas maisus.
Atvainojās.
Teica
ka Kremlis
Slēpj vairāk.
Knapi kādam
Ienāca prātā
Ka saraustītā
Kopiena
NATO okupētā
PēcPad
Palatvijā ir
‘Demokrātijas’
sekas.
Pusaudži
Man jautāja:
„Ko tu dari
šeit?
Ko tu te meklē?
Mēs no tevis
Gribam naudu
Mēs gribam
braukt
Uz Amēriku,
Angliju
Mēs gribam būt
Jebkur
Bet ne šeit.”
Mana atgriešanās
Dzimtenē
Jauniešiem
Likās mistērija
Jo varēja
Sevi iedomāties
Dzimušus
Jebkur.
Jautājumu
Nesaprazdams
Es to liku aiz auss.
Tikai 20 gadus pēcāk
Pēc atkārtoti
Biju iedzīvojies
Lavijā
(Pēc iepazinos
Ar PēcPad
Pavaldības darbu
un atstāju pilsētu)
Sāku saprast
Kādā bundžā
Pasaules brīvos latviešus
Marinēja
kapitālistu
Stipendētās barikādes
un laikraksti
(Kļuva skaidrs
Ka jauniešiem
Nebija ne
jausma
Kas tas tāds
Suverēns prāts.
Latvijas
Centrālā Padome
Ne tiem jēga
Kas tā tāda
Kādreiz suverēna
Iršu kopiena
Mežvidus ļaužu
vidē.
Nevienam
nevienam
Neteica neviens
Kas tie tādi
Kas savām asinīm
Izcīnīja suverenitāti
Nebija
dzejnieki
Kas zināja
stāstīt
Kas tās par
sāpēm
To zaudēt.
Mans ‘Es’ tagad
stāv
Pie senču
gultas
Un skatās
Kā ātrās
palīdzības
Mediči mēģina
Garīgā piena
Aprauto govi
Ietecināt.
Raibaļiņa
atsakās
Kalpot.
Latgales valoda
Reiz Saules, Laimas
Un Dēkras valoda
(katrs vārds mīļina)
Tagad vairs
Gļēvuļu
Birokrātu valoda.
Tajā vairs
Ne vēsts
No senčiem
Tā vairs tik
naidu valdzina
Un sēj.
Tautas apziņa
Ir tik nekustīga
Ka tikai zinātne
Un zinātnē
Vivisekcionēts Dievs
To var panākt.
Nav vairs ne vēsts
No tiem
Kas pie ‘barikādēm’
Teicās atjaunot
Latviju.
Visur kur skatās
Latvieši
Saņem rīkojumus
No amerikāņu impērijas
Centrālās inteliģences
Biroja
Uz pārstrādāta
(un klimatu vēsinoša)
Sūdpapīrā.
Latviešu kopienu
Sagrauj
Banku algotņi
Kas sludina
Liberāļu kapitālistu
Apziņas relativitāti
Veiksmīgāk
Kā boļševiki.
Kvislingi vēsturnieki
Dara ko var
Lai veicinātu
Naidu
Pret krieviem
Un lai gavilētu par
Demokrātijas atliekām
Sabāžot
Valsts aviĀrijās
Audzināto rozā pengvīnu
Kabatas pilnas
Ar milzu pensijām
Labi algotiem
Nedarbiņiem Briselē
Vai sūta sūtni
Us Itāliju
Kur ceļmalē
Tai citron ziedus
Plūkt.
Šodien
Kakistokrāti
Valda pār Latviju
Jau 27 gadus.
Citiem vārdiem
Soros
Kurš ar bleķa
tauri
Sauca tautu
Pie barikādēm
Uzvarēja
Lētu uzvaru.
Par vēlu
Tiek secināts
Ka lētas uzvaras
Neceļ augšā
Nevienu Dievu
Bet reklamē
Nederīgu preci.
Jauniešu
Jautājumi
Nav ne mazāk
Sapistu prātu
Tauriņi
Kā asiņainie tauriņi
Kas Palestīnā
Plivina prātu
Graizītiem kazāriem.
Kādēļ
Patiesība
Ir tik kompromitēta
Ka neviens
Vairs nespēj atzīt
Ka tā nejāj zirgu
Kaila
Bet tinusies
Melu kažokā?
Kāpēc palestīnieši
Nespēj atzīt
Ka zionistu Jeruzaleme
Nekad nebija tur
Kur kazārieši
Saka to esam?
Kāpēc ‘klibie’ krievi*
Atvietoja
Purva Jeruzalemi
Ar Sankt Peterburgu
Pēc kam
Uzcēla Kremli?
Kāpēc tikai
Reti kāds
Zin ka 9/11 Ņujorkā
Bija pirmais šāviens
Pār bortu
Mini kodolieroču
Karā
Pret Amēriku
Kā valsti?
Kāpēc tiek slēpts
Notikums
Ka kāds
Kenjā dzimis puisis
Kļust par
Amērikas Saviento Valstu
Prezidentu?
Vai tāpēc
Ka amerikāņi
Tā pat kā latvieši
Nevēlās atcerēties
Ka vēsture
Tiek slēpta?
Kāpēc vēsture
Ir starp
Vis mazāk ticamām
Zinātnēm?
Un kāpēc latvieši
Nespēj atzīt
Ka vairs
Viņiem vēsture nav?
Kāpēc dzeja
Ko neviens nelasa
Ir patiesības
Pēdējais
Instruments
Vai kā rakstīja
Ziedonis
„Mīlestība
(Ir tā kas)
Nobrāztām rokām
Akmeņus lauž...”?
Vai tāpēc
Ka stāsts
Ka Trojas karš
Notika
Daugavas krastā
Jersikas ķēniņ valstī
Ir patiess stāsts?
Vai tāpēc
Ka rakstītais vārds
Nāk cementā
Iekalts?
*’klibie’ krievi: izmantojot Grima gramatikas likumu, to
pašu vārdu kopienu var pārrakstit, re: ‘krīvie kliebi’. Kā zināms, krīvi bija
seni baltu priesteri, kamēr Sofokļa lugā „Kēniņš Edips”, Edips ir klibs. Šī
vārda izcelsme tiek neievērota un vārds vairs netiek lietots. Kāpēc? Vai tāpēc,
ka Ķēniņs Edips, kā raksta Sofokls, pārgulēja ar savu māti, lai kļutu par ķēniņu?
Vai krievu lamu vārdi „tvoyu mač” (aplec māti) atspoguļo senu tautas parašu?
Iespējams. Kā esmu skaidrojis citviet, senos laikos mātes mierināja savus mazuļus
aplaizot viņu mazos pimpīšus. Iespējams, ka šī paraša pārnesās uz pieaugušo
dzīvi, un kā Dienvid Amērikas Kogi ciltī, pieauguši vīrieši ir
apgalvojuši, ka nekas nav tik pārliecinoši jauks, ka seks ar māti. Vai krīvi,
kuri bija priesteri, kas sargāja uguni, kļuva par uguns sargiem, jo māte
atbildēja pa pavardu, kāpec tika uzskaitīta par uguni? Protams, senos laikos
par uguns avotu tika uzskatīta Dieve Saule? Vai tomēr uguns avots bija urbis,
kas iedzina dzirksteli sunā?
No comments:
Post a Comment