Cerinju miljons / 22. (6) Dažādi papildinājumi
Koments 14: Izmisums.
© Antons Benjamiņš
Kad latviešu ķēniņiene Spīdola,
zaudējusi savu iemīļoto Lāčplēsi,
kurš noslīka Daugavā
mēģinādams glābt Staburagu
no gremdēšanas
zem upes straumes,
--kuras līmenis cēlās, kad cēla
Pļaviņu hidro elektrības staciju,
--palikusi viena
krita miesas kārē un gāja
uz kūti pārgulēt ar bulli,
(kas bija Eiropas Savienības
un NATO sūtnis Latvijā,
arī pazīstams,
ka Melnais bruņinieks),
no šīs kopošanās
Spīdola kļuva grūta,
un dzemdēja dēlu,
kuru latviešu tauta,
nevēlēdamās atzīt
ķēniņienes pazemojumu,
nosauca vienradzes ķēves
Kurbadas dēla
Kurbads vārdā.
Kurbads Otrais bija monstrs:
bullis ar pārlielu aci
starp diviem ragiem
un liela kalibra rīku
starp kājām,
kas vienmēr stāvēja kā rags
un katru gadu dzēla
deviņas jaunavas līdz
tās sāka pielūgt nāvi
un lūdzās dzīvot
paradīzē Anglijā.
Jaunavu brāļi,
Kuri nāca māsas glābt
dabūja baudīt Kurbada ragu
kad monstrs iesēdināja viņus
sev klēpī un paijāja
solīdams viņus nākošreiz
sakult kapitālistiskā sviestā.
Tad Lāčplēsis Otrais,
Lāčplēša Pirmā dēls
iz Spīdolas,
nolēma nākt latviešus glābt
no sava pus brāļa Kurbada Otrā.
Lai tiktu pie
nogrimušā Staburaga,
Kur Kurbada Otrais mitinājās,
dzīļā alā,
viņam bija jāiet
caur Pļaviņu HES vārtiem,
kurus sargāja
Melnā bruņinieka dēli
dzimuši iz tēva
mauciskām nodarbībām Latvijā.
„Kur tu tā, zaķīt?”
prasīja HES sargi.
„Nesu brālim, kāpostus!”
atbildēja Lāčplēsis Otrais.
„Dod mums redzēt pasi!”
pieprasa HES apsardze.
„Varbūt tu terorists,
kas neieredz Demokratisko
un Federalizēto Eiropas Savienību, kas tavai
lētai tautai
federalizētu brīvību nes.”
Kā par brīnumu,
Tieši tajā brīdī
Garām iet Daina,
kādreizējās Jersikas
ķēniņvalsts ķēniņa Visvalža
mazmazmazmeita.
Kā tas mēdz notiks pasakās,
Daina turpat uz vietas
gandrīz vai paģība.
Lāčplēsis Otrais
stāvēdams pie sargu vārtiem
baltās kurpēs
bija tik smuks,
ka Daina nolēma
viņam palīgā nākt.
Sargi Dainu pazina,
jo viņa bieži gar vārtiem nāca,
un savu ‘jauno vilni’
maigi līgojot
sargus kārdināja.
A sus
ordenes!
Kalpojam jūsu augstībai!
sargi nodziedāja
spāņu valodā,
jo bija emigranti
iz federalizētās Spānijas.
„Šis mērglis baltās kurpēs
ir acīmredzams terorists.”
„Bet es nesu tikai kāpostus,”
iebilda Lāčplēsis Otrais.
„Tas ir interesanti,”
atbild sargi,
„jo valsts Drošības policijas
sarakstā jūs tiekat uzskatīts,
ka brīvdomātājs,
kurš atļaujas brīvi domāt
publikas telpā.”
Tad sarunā iejaucās Daina:
„Puisi sauc Lāčplēsis Otrais.
Viņš ir ne tikai
Lāčplēša Pirmā pēcnācējs,
bet kādreizejā Latvijas
Preses karaļa Antona Benjamiņa mazdēls un
Pirmā Latvijas prezidenta
Jāņa Čakstes krustdēls.”
HES vārtu sargi sāka smieties:
„Dainiņ, mums patīk tavs ‘jaunais vilnis’,
Bet neviļņo gaisu
šim murgam par labu.”
Dzirdot šādu negodīgu valodu
Lāčplēsim sacēlās vīrišķīgums.
Viņš sarunā iejaucās:
„Esmu Dieva dievelis!
kā man pasē ierakstīts.
Mans krustēvs gan ir
tikai senators Mintauts,
prezidenta Čakstes dēls.
Paldies, Daina,
par mazo pārspīlējumu.
Nāc man uz līdz alu,
kausim Kurbadu abi kopā.”
„Paldies, Lāčplēsi par ielūgumu,”
atbild Daina,
bet šoreiz dodu tev tikai
šo Mēnesnīcas pavedienu:
baltu zīda diedziņu,
kurš pa Mēnesnīcas
nekustīgām ēnām
tevi novedīs pie Kurbada Otrā
un ar viņa sirdi kā čiekuru rokā
tev ceļu atpakaļ
uz manu gultu rādīs.”
HES apsardze stāvēja mēmi,
kamēr Lāčplēsis Otrais
piesēja diedziņu pie HES vārtiem
un devās
pa pazemes ūdens trubām
un alģēm apaugušiem
Daugavas gultnes mežiem
pie Kurbada Otrā,’
kurš pārdrošs gulēja saldā miegā
noslīcinātā Staburaga pakājē.
Lāčplēsis Otrais nekavējās
izgriezt Kurbadam Otram sirdi,
kuru viņš tad nesa labā rokā
asiņainu, un vēl pulsējošu
celt dienas gaismā.
Saules gaismas apspīdēta
Kurbada sirds pārvērtās
sausā čiekurā.
Lāčplēsis nolika
čiekuru pie zemes,
tad palecās
--čiekurs iečiepstējās—
un ar kāju čiekuru saspieda
zem savām baltām pastalām,
tā radīdams
Latvijas karogu par jaunu.
Koments 15: Latviešu lielākā problēma: nesaprast, ka pēdējo
200 gadu vēsture beidzas līdz ar atjaunotās Latvijas laiku, bet valdība pastāv
uz to, ka tas nevar būt tiesa. Valsts, kurā nesaprašana un izvairīšanās no
realitātes ir vēl lielāka, kā Latvijā, ir arābu Katara,
kura taisās celt pilsētu, kura atradīsies pilnīgi zem stikla jumta. Jautājums:
Kas notiek, kad pilsētas centrā uzsprāgst automobilis pildīts ar sprāgstvielām
un pār stiklu velkas gliemežu bari? Vai tā arī ir neiedomājama pasaka?
No comments:
Post a Comment