Cerinju miljons / 22. (7) Dažādi papildinājumi

© Antons Benjamiņš
Koments 16: Demokrātijas nevarība. Latvijas prezidenta Kārļa Ulmaņa pučs 1933. g., pret Latvijas demokrātisko Parlamentu, pierāda, vismaz latviešiem, ka Weimāras republikas parlamentārās demokrātijas paraugs, nedarbojās. To pašu spējīgi argumentēja pazīstamais vācu jurists Karls Schmitts http://en.wikipedia.org/wiki/Carl_Schmitt . Demokrātijas de fakto nespēja (kaut nespēja nav pieņemta de jure) ir mūsdienu politikas un ekonomijas haosa pamatā.

 

Mans arguments (Cm6), kurā norādu, ka Ulmanis pierādīja savu nespējību pasargāt Latvijas iedzīvotāju godu, jo atteicās izpildīt sava amata simboliku visā pilnībā. Uzņemoties atbildību par puču, K. Ulmanis uzņēmās upurēt savu dzīvību Latvijas labā. No šīs atbildības prezidents bēga, līdz ar ko zaudējot ne tikai savu personīgo godu (ciešot anonīmu nāvi kaut kur Sibirijā), bet arī Latvju tautas godu.

 

Ulmaņa gļēvums šodien ir izraisījis veselu virkni dažādi nekvalificētus prezidentus. Pirmā nekvalificētā prezidente bija (ka jau iepriekš norādīts, K 14) Vaira Viķe-Freiberga, jo savas orientācijas pamatā ir svešlatviete; starp kuriem ieskaitams pēdējais nekvalificētais Latvijas prezidents, Andris Bērziņš http://en.wikipedia.org/wiki/Andris_B%C4%93rzi%C5%86%C5%A1_(Latvian_President) . Bērziņš ir audzis PSRS dogmas paēnā un nav manāmi izrādīji ne interesi, ne dziļāku izpratni par latviešu vai Latvijas vēsturi. Pārsteidz (bet varbūt ka ne), ka tāds karjerists un nebūtība var sevi iedomāt par valsts līderi. Lai tas notiktu, ir jāpazemina kopienas vērtība līdz ^-2 un jāpaceļ individuālā vērtība līdz ⁺². Acīm redzot, gļēvuļu politiskā orientācija, šādu iespēju pieļauj, un, to pieļaujot, veicina latviešu kopienas iznīci.

 

Pretstats ‘demokrātijai’ ir ‘ķēniņvalsts’, kāda latviešiem bija 13. g.s. Jersikā. Kristiešu globalizācijas pārstāvji stāsta, ka ‘jaunkristieši’ nodedzināja Jersiku, pēc kam ķēniņš Visvaldis cieš pazemojumu, un tiek padzīts uz kādu nomales muižu, pēc kam mēs neko tālāk par viņa likteni nezinām. Tomēr latvieši nevar izslēgt iespēju, ka ķēniņš Visvaldis, neskatoties uz sev piešķirto anonimitāti, un izrādot respektu pret saviem Jersikas iedzīvotājiem (kurus, iespējams, turpat ar pilsētu sadedzināja iebrucēji) izvēlējās pašupura nāvi, kādu likteni praktizēja Dieva izredzētie (ieskaitot Jāni Baseli), tā sauktie Dieveļi, kurus tagadējie jaunkristieši (bīskapa Alberta un Lūdera pēcnācēji) sauc par Sātaniem.

 

Ir vērts ievērot, ka Ulmanim līdzīgu gļēvulību izrādīja arī Staļins, kuru, iespējams, noindēja Padomju slepenā dienesta priekšnieks Bērija, līdz ar kura sakāvi, gļēvulību pierādīja un pieredzēja boļševisms, ka tāds. Tikai Hitlers—kaut Eiropas aptumšotās vēstures mantinieks—instinktīvi izprata savas sakāves sekas—un bija spējīgs sevi upurēt pazemes bunkurā (dungeonā) Berlīnē. Lai kā mēs šodien sodam Hitleru par viņa varmācībām, viņa izvēlētais nāves veids paglāba vācu tautu no negoda. Diemžēl šodienas vācieši, aptumšotas vēstures un aizmirstības mantinieki (ne mazāk kā Hitlers), sava goda paglābšanas iemeslu nesaprot un būtībā paliek nacisti (cerams jaunā izpratnē).

 

Šī autora neatlaidīgā pastāvēšana uz to, ka, ja demokrātija netiek papildināta ar ķēniņam raksturīgu autoritāti, kurā gadījumā Parlaments darbojas kā ķēniņa padomdevējs, valdība, ka laicīgās varas instruments, noved valsti uz haosu un iziršanas sliekšņa—tieši tādu, kādu šobrīd piedzīvo Latvija un pasaule.

 

Koments 17: Realitāte augšpēdus. Kamēr izrāde „Pasaules bojā eja” sākās ar Industriālo revolūciju, tikai mazliet vairāk kā 200 gadus pirms mūsu dienām, izrādes pirmsākumi meklējami kādi tūkstoš gadi secen, kad dāvanas tautas valdniekiem tika aizstātas ar obligātiem nodokļiem, kuri garantēja nāvi dzīvai dabai, re: jasaks; kurš katru gadu veda cilvēci ar vien tuvāk virtuālai realitātei, kurā mēs ne tikai drukājam naudu bez nekādas ievērības tās reālai vērtībai, kura attieksme mūs noved pie tā, ka mēs cilvēces radītos tuksnešus domājam pārvarēt, drukājot ūdeni.

 

Kā vēsta endokolonizācija (skat Pauls Virilio, Cm 16) ar kuras palīdzību valsts grauj savas izcelsmes tautu, virtuālās realitātes brutalitāte pārsniedz (un pārsteidz) visus cilvēcības mērus, jo šo faktu, arī noliedz ar drukas izpalīgu. Ej nu, izpēti, ar kādiem paņēmieniem Latvijas valdība kontrolē savus iedzīvotājus, pensionārus, bērnus, kamēr tās ierēdņi, kam zemapziņa skan kā tukša skārdas bundža, pieprasa sev augstākas algas un tādas arī saņem.