Eso’s Chronicles 365
The following in Latvian.
Cerinju miljons / 16. Latvijas ‘demokrātija’ (iekavās)
© Antons Benjamiņš

Atverot interneta platformas ziņu lapu, redzu http://apollo.tvnet.lv/zinas/latvijai-iespejams-drizuma-bus-savs-ieksejas-drosibas-dienests/655083 vēsti, ka Iekšlietu ministram drīz tiks pakļauts Iekšējās Drošības Dienests. Citāts:

„[Paredzēts]...ka Iekšējās drošības biroja kompetencē ietilps noziedzīgo nodarījumu, kurus izdarījušas Valsts policijas, Valsts robežsardzes un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm, atklāšana, izmeklēšana un novēršana. Vienlaicīgi tiks saglabātas arī Valsts robežsardzes tiesības izmeklēt robežsarga kā valsts amatpersonas izdarītus noziedzīgus nodarījumus, ja tie nav saistīti ar vardarbību.”

Bet vai pie birokrātijas vairošanas nav vainīga panglosa garu cienošā Latvijas demokrātija, t.i., parlamentārās varas locekļi, kuri vairāk ka 20. gadus strādā optimistiski, bet bez mugurkaula it kā latviešu kopienas labā? Manā formulējumā ‘it kā’ izcelsme ir meklējama šaubās, ka Iekšējais drošības birojs nodarbosies ar amatpersonām, kuras izceļas ar „speciālajām dienesta pakāpēm”, bet vērsīsies pret to mazumu latviešu, kuri pretojas, šīs valdības iepriekš slepenībā lemtai darbībai pret valsts iedzīvotājiem.

Bet tomēr, varbūt tomēr ‘dienesta pakāpēs’ patvērumu (no CIA, DP, FBI, IDD, Interpolu, u.c.) atrod kādi patrioti sazvērnieki? Personīgi gan atbalstu tikai nevardarbīgu civilo pretestību (skat Cm 17+). Ja panglosu vadītai valdībai būtu griba, kāda nepieciešama, lai vadītu suverenu valsti, tā parlamentāro demokrātiju, lai cik neticami, vadītu ar piemēru. Ulmanis izjuta šo nepieciešamību [kāpēc viņa vadītais apvērsums gāza parlamenta Kasperli (bērnu leļļu teātra varoni http://www.burgberg.de/files/kasperl.jpg)], bet nespēja izprast situāciju visā pilnībā, un izšķirošā momentā sevi neattaisnoja, kāpēc mums acu priekšā tagad parlamenta farsa otrais akts.

Dotos apstākļos, kad valsts nebrīdina pilsoņus par valsts suverenitātes bojā eju, latviešu sabiedrība nebūs pirmā, kura padodas liktenim kļūstot letarģiska, jo gaidāmos juku laikos, kad kopienai nāve lūr no visiem kaktiem, viens otrs indivīds paliek resns kā Finks. Varam atcerēties K. Ulmaņa runu no 1939. gada oktobra*:

„Zināmu satraukumu sabiedrībā ir radījusi... vāciešu masu izceļošanas kustība.... Viens satraukuma veids... ir stāsti, ka arī daži latvieši gribot izceļot.... lai brauc (Ilgi vētraini aplausi), bet lai zina, ka izbraukšana šinīs dienās ir... uz neatgriešanos (Ilgi, nerimstoši aplausi).” Kā šodien dara ASV un NATO, valsts var ‘likumīgi’ pret visiem izturēties, ka ‘teroristiem’.

Ir svarīgi, ka Satversmē tiek ierakstīts nosacījums, ka ja prezidents vai sabiedrība attiecīgā referentā pieprasa veikt kādu kopienai svarīgu aktu, un parlamentārā ‘demokrātija’ turpina tam pretoties, prezidents var pieteikt zvērestā izteikto gribu, „veltīt savu likteni tautas labā”, bet ja viņš par gļēvu līdzīga autoritāte pienākas jeb kuras 47 samūru saimes (skat Cm 17+) pašupurim, pēc kam Saeima tiek atstādināta uz 20 gadiem, un tiek ievēlēts jauns prezidents.

Latvieši par šo nepieciešamībām zina kopš 1940. gada, kad Kārlis Ulmanis, kam nebija zverasts līdzīgi augšā ieteiktam, nebrīdinot tautu, to nodeva Lielinieku rokās bez pretestības. Vara šodien šo padošanos pārveido par tradīciju, un saka esam latviešu raksturā.

Līdzīgi filosofam Paulam Virilio, neatbalstu valdību, kura ar ‘endokolonizāciju’** sadrupina tautas kopienu dažādos ‘individuālistiskos’ kumosos komerciālās varas rijējiem par prieku.

Latvijas varas iestāžu izvairīšanās atbalstīt tautas piedalīšanos kopienai svarīgu jautājumu lemšanas procesā, rada jaunu fašisma formulējumu. Tas ir: šodien fašisms nepieder tautu masās eksistējošos grupējumos, bet valsts augstākās varas aprindās, kur Iekšlietu ministri, u.c.--demoralizē kopienu ar meliem vai dažādām vajāšanas procedūrām, kā uz to norāda augšā minētais paredzējums veidot Latvijā Iekšējās drošības dienestu. Vai Latvijā birokrātiju jau sen nav par daudz?

Kā raksta Virilio: [Mūsdienu] „...Sabiedrība ir zaudējusi spēju pašregulēties. Šī kapacitāte šobrīd ir multinacionālo kompāniju [un to nopirkto] rokās. Tā vēl varētu pastāvēt mazu grupu pasākumos, lielu apmēru līmenī vairs nepastāv tādas grupas, kuras spēj sevi sekmīgi [radīt un—AB] regulēt.”***

*M. Vulfsons, „100 dienas....”, 75 lpp.

**Paul Virilio, „Pure War”, The MIT Press, 2007, p. 111.
***Endokolonizācija==kas notiek, pēc politiskie spēki vēršas pret ‘savējiem’. http://afterthefuture.typepad.com/afterthefuture/2011/01/word-of-the-day-endo-colonialism.html