Eso’s Chronicles 346
The following 30 or so blogs will be in Latvian.Cerinju miljons / 1. Priekšvārds

© Antons Benjamiņš

 

Šo ‘pasacinju’ veltu latviešu pašapziņas atjaunošanai.

 

Kopš Tautas Frontes (TF) laikiem ir pagājuši 23 gadi. Latviešu pašapziņas spars šai laikā ir izgaisis un to atvieto ‘pozitīvisms’, kurš pie vārda nelaiž nevienu, kurš nav pašreizējās valdības konjunktūrā. Civilā sabiedrība, ka to iedomājās Tautas Fronte (ka es šo jēdzienu saprotu, vai iedomājos mani priekšteči to saprata), Latvijā ir ‘novākta pie malas’.

 

Latviešu pašapziņa ir atkārtoti, jāatmodina. Tas ir, ‘jāpamodina’, jo šodien nav, ko pamodināt. 1991. gada dzinums ir kaut kā jāiestāda atpakaļ dzemē, un par jaunu jādzemdē. Varbūt tas nozīmē, ka ‘globalizācija’, kas šobrīd ir darbība bez satura un kurā manāmi dīgst nākotnes fašisms, ir telpa, kurā iedzima 1991. gada notikumi bez kādām jausmām, ka nākotne arī ir vēsture—vismaz manā sapratnē, tā veidojas uz pagātni un tās vēsturi, ne tikai uz tagadni, kura rēgojās, ka galdiņš kas nav klājies, bet pastāv, ka tabula rasa. Ja esam ļoti lieli optimisti, varbūt tur vēl varam saskatīt sava veida meža rožu krūmu, kurā samesta pagātne (kā tik daudz samītas plastmasas pudeles). Mūsu pagātnes mīdējs ir mūsu valdība, kura šobrīd gaida, ka tautu par viņu atkārtoti balsos. Tomēr, lai cik sparīgi tas vilks pūš, samītas un pamestas plastmasas pudeles ir gandrīz neiespējami vairs atlocīt.

 

Tāpēc lasītājs šeit lasīs par pavisam citādu vēsturi, kādu viņš nav dzirdējis nākam no savu skolotāju mutēm.

 

Latviešiem ir jāatsāk diskutēt par latviešu būtību, kuras esība tiek noliegta publikas, t.i. mēdiju telpā, un ar globalizācijas izpalīgu tiek pārveidota ne vairs vien circenī (mūsu senči teica ejam ‘peldināt’ circeņus, ja varas vīros saklausīja melus vai neticamu stāstu), bet kurus globalizētāji Latvijas valdībā, smērē uz mūsu rītdienas rupjmaizi kā kukaiņu pastēti, kuru piparosim ar kaltētiem zilās mušas sūdiem. Pašreizējā Latvijas valdība un mēdiji ir slēguši vāceli, kas satur domas un vārdus par latviešu būtību un kultūru, ja ne oficiāli, tomēr efektīgi, nelaižot to pie vārda.

 

Ceru, ka ‘kaut kāda pasaka’ (ne bez pamatojuma) izraisīs lasītājā pārdomas un ierosinājumus, kādi mums nepieciešami, ja būdami latvieši vēlam saglabāt Latvijai tās suverenitāti.

 

·      * *

 

Jebkur kur tekstā redzamas kvadrāt iekavas [ ], tas kas rakstīts starp iekavām ir autora pielikums.

 

* * *

 

Neviens blogs nesasniedz vairāk kā 4000 zīmes, apm. 600 vārdus. Šo ierobežojumu nosaka LatviansOnline noteiktais ierobežojums, kādu var vienreizēji ievietot kā publikāciju. Interesanti, ka nosacījums saīsina  pierastos op-ed rakstus, kuri 800 vārdu robežā, par 200 vārdiem. Šo blogu autors atzīst šo saīsinājumu, kuru tomēr var papildināt ar pielikumiem 1, 2, utt., kā vēl vienu atvieglojumu lasītajam. Tā tad, labu un priecīgu lasīšanu jums.