Tuesday, July 29, 2014

Eso’s Chronicles 348
The following blogs in Latvian.
Cerinju miljons / 2. Latviešu kvanta lēciena sākums
© Antons Benjamiņš

Šos ‘blogus’ sāku rakstīt pēc atgriezos dzīvot ‘atjaunotā’ Latvijā 1995. gadā. Mans VC iztiek bez tā sauktiem PHD vai BA izglītības grādiem, no kuriem es tīšu prātu izvairījos, lai izbēgtu ‘karjēru’ šī laikmeta narcistiski pacilātā ‘civilizācijā’ un netiktu ierauts laikmeta idiotu-anarhistu ‘cilvēktiesību’ sirēnu dziesmās. Jaunības lēmumu veicināja domas, kuras izteicās angļu rakstnieka Colina Wilsona grāmatā „Ārpusnieks” (The Outsider, 1956). Lai tas kā, cerēju Latvijā atrast kaut ko no savā bērnībā pastāvošās latviešu kopienas kultūras un rakstura.

Diemžēl neko no senāk pastāvošās kopienas kultūras vai rakstura atjaunotā Latvijā neatradu, jo Padomju valdības ietekmē latvieši bija ‘modernizējušies’, kas, praktiskā ziņā, atbalsojas vārdā ‘demoralizējušies’. Turpmāk vēlos pieminēt šīs demoralizācijas dažādos iemeslus un pakāpes.

Kaut Kārļa Ulmaņa autoratīvais ‘režīms’ bija pacēlis latviešu turības un labklājības līmeni, Latvijas ekonomija nevarēja izvairīties no tā laika pasaules mēroga ekonomijas krīzes un lielvalstu ģeopolitisko varu nodomiem un plāniem. Molotova-Ribentropa slepenais pakts darbojās ne kā ‘gaismas pils’, vai labi raudzēta mīkla, bet augšām nirstošs un slīcinošs purvs.

Ja baltvācu emigrācija paaugstināja latviešu pamestības sajūtu (psihosomātiskā nozīmē) un deva brīdinājumu par iespējami asiņainiem notikumiem nākotnē, tad it kā pārsteidzoši pēkšņā un vardarbīgā Baltu teritoriju pievienošana lielinieku Impērijai--un 1941. g. Latvijas valdības un inteliģences deportācija uz lielinieku ‘pārmācības centriem’—deva triecienu, kas atstāja latviešu nākotni politiski neapmācītu aprindu ziņā. Te, pēc manām domām, ir meklējams iemesls, kāpēc dažām pagrīdes aprindām Latvijā izdevās savervēt latviešu jauniešus SS militāristu ierindās, tāpat kā līdzīgas aprindas šodien vervē latviešus NATO ierindās. Arī 1948. gada izsūtītie un bēgļu aprindu pār-kulturizēšanās (ASV, Kanādā, Austrālijā, Rietumeiropā, u.c.) turpina mājās palikušos joprojām slīcināt pamestībā un tai piemītošā neskaidrībā.

Sākot ar 1995. g., kad atgriezos dzīvot Latvijā, iesākās jauna epopeja, kas izcēlās ar daudz un dažādām pamācībām. Viena no pamācībām deva saprast, ka kuģis, kurš ir dramatiski nosliecies uz sāniem, turpinās sliekties, līdz apgāzīsies un nogrims. Ja tuvumā nav pašu krasts, bet tikai nezināmu svešu ļaužu kuģi, tad var notikt, ka izglābtie sevi atrod ‘attīstītu’ civilizāciju laivās.

Kad paglābtie nonāk citos krastos, tie vai nu aizmirst vai tikai daļēji izglītoti nesaprot savas teritorijas attīstības gaitu un sasniegumus, bet iekrīt ‘attīstītas’ kultūras it kā pārākumā, kuru iedomājas turpinās, kad atgriezīsies ‘dzimtenē’.

Tādi kvanta lēcieni (quantum jump) bija dzirdāmi un izskanēja no atjaunotās Latvijas politiskām aprindām, kaut parastie ļaudis šādu ‘attīstību’ pieredzēja kā izņēmumus, re: viens otrs oligarhs, viens otrs ‘jauns’ miljonārs, ‘panki’ jauniešu un ‘uzņēmēju’ aprindās, mēdiju nākotnes  projekcijas pēc ‘rietumu’ paraugiem, urbanizētas vides mazbērnu seksualizēšana, nereālas dzīves pavedienu paaugstināta reklamēšana, un līdzīgi.

No minētiem fenomeniem, visuzkrītošākie un vistiešāk sastopami politiskās aprindās, kur pie varas tikušie dzīvo parastiem ļaudīm nepieejamā labklājībā. Pašu ļaužu (latviešu) labklājības līmenis slīdēja uz leju, bezdarba līmenis paaugstinājās, un pēc man jau 19 nodzīvotiem gadiem ‘dzimtenē’, apmēram puse no Latvijas iedzīvotājiem ir izceļojusi, meklējot patvērumu no savas valsts līderiem ārzemēs. Citiem vārdiem, lai segtu savus ‘grēkus’, realitātē un politikā dezorientētās politiskās aprindas izstūma Latvijas iedzīvotājus uz kvanta pasaules pagalma—kas, izrādās, ir Eiropas Savienības pils, Briseles, parādes laukums.

Šodien, latvietis stāv uz šī parādes laukuma bez uzplečiem, jo ‘neatkarība’ vairs nenozīmē ‘suverenitāte’, bet ir meklējama relativitātē. Reti kāds sajēdz, kas ir noticis, jo atbildīgie mēdiji un iestādes, pa piemēram, Politika.com, reklamē relatīvo neatkarību, kā neizbēgamu realitāti, kuru Latvijā ir ieviesuši ‘normāli’ politikā izglītoti politiķi, un kurus atbalsta piparkūkās iecepti politologi, kaut pati Politika.com balstās uz ārzemēs sasapņotā piepūšamā spilvena.

Tāds spilvens vēl ir ‘dzīvs’, jo kādreiz ar gaišām cerībām iecerētā „Ziemeļvidzemes biosfēra” un līdzīgas ‘dabas veltes’, šodien tiek izcirstas un to dzīvā daba iznīcināta, lai kuģis „Nerealitāte” turpinātu peldēt. http://traffic.libsyn.com/kunstlercast/KunstlerCast_253.mp3

 

No comments:

Post a Comment