Saturday, September 1, 2018

Citas Vēstures Stāsts
Autora tulkojums no angļu
”The Life Review of Robin Ludd”
By © Anton Vendamenc, 2018



Senāk dzejnieki izteica intīmas jūtas ar dabas starpniecību. Viens no labākiem šī laikmeta piemēriem ir vācu dzejnieka Gēte dzejolis “Kennst du das Land?” “Vai pazīsti to zemi...?” Šodien pilsētas tādu intīmu vienotību ar dabu ir izdzēsušas un atvietojušas ar progresīvu intīmās dzīves klāstu pilsētnieku gaumē. Šī kustība iesākās ASV, kur betons bija atvietojis mežus un laukus ar tādu pārliecību, ka dzejnieki sāka atvietot dabu ar tā saukto ‘Es’ vai konfesijas dzeju. Šī dzejoļa (“Citas Vēstures Stāsts”) autors savā laikā studēja ar vienu no linkā minetiem dzejniekiem. Šodien mēs jau dzīvojam laikmetā, kad mežu, dabu, ‘Es’, un cilvēci aizstāj valdības vara. Vienīgais veids kā aizstāt nodevīgo valdību ir ar atklāsmi par ģimenes patieso stāvokli, ja vien tāpēc, ka liela daļa no valdību partijām sakas esam ‘ģimenes aizstāvji’.


3 Vectēva Stāsts

Pēc vikingi
Kurus devēja
Par Sverige
Vai ‘svarīgiem’
Zaudēja karu
Pret krievu
ludīšiem
(Arī saukti ļaudis
Vai narodniki)

Kā balti tā krievi
Visi kuri
Bija pārdzīvojuši
Kara postu
Atteicās
Nākt ārā
No mežiem*
Kur vienam otram
Vēl bija ganu būdas
Kur paslēpties
Lai paglābtos
No ‘svarīgo’ rīkotām
Vardarbībām
Kara un posta.

Ne par velti
Ļaudis atcerējās
Ka svarīgo
karavīri cirta
Ne tikai tautu
Bet arī
Tautas svētās birzis
(Viena no kurām
Atradās Zilā Kalnā
Netālu no Valmieras)
Kuru vietā
Paredzēja celt
Cietokšņus.

    Valdības
    Jau tajos laikā
    Bij aizstājušas
    Dievu**
    ...Un atļāva
    Tikai Valsts atzītas
Atmiņas,
Kuras teica esam
Zinātniska
(turpat kā svēta)
Vēsture.

    Līdz parādijās
Yū Tūbe You Tube
Populistu platforma
Vēsture nāca
Ar valsts zīmogu.

Vēsturnieki nāca
Ar universitātēs
Atskalotām smadzenēm
Vēsturnieki bija
Baznīcu un valdību
Algotņi
‘Svētie’ mūki,
Kas sacerēja
Ne tikai Bībeli
Un citas ‘patiesības’
Bet raksta
Valsts svētītus
Likumus
Joprojām.

Kād Magdalena von Halerte
Meiča no Valmieras
Kura
(Ar likteņmāsas
Carienes Katerīnes Pirmās
Starpniecību—
Abām nācās sēdēt
Kā zviedru
Ta krievu
Karavīru klēpī)
Ieguva
Tituli ‘ģeneraliene’

(Pat filozofs Voltairs
neuzdrošinājās
atklāt
Carienes stāstu
Visā pilnībā)

    Tā lūdza
    Ievērojamā teologa
    Un ticības kaŗu upura
    Jāņa Husa
Pēctečus

    (Cēlušies
No krēslu darinātājiem
Senāk sauktiem
‘Katāriem’
(no vārda kata
Re: pazemināt—
Piemēram
Dibenu
Uz krēsla
Uz kura sēž
Drāls=krāls=
Ķēniņš vai Kārlis)

Kurus pazemināja
Un pārsauca
Par Kata + terra
Re: zemniekiem
No kuriem nāk
Vārdu sacerējums
Ka-strēts
Un kata strofa
Nelabvēlīgs
Likteņstāsta
Pagrieziens.

Citiem vārdiem
Katoļi piespieda
Katāriem kļūt
Par zemniekiem
Bet kuri zemnieki
Neuzdeva
Un vilka galvā
Nevis ‘ķeceru’ maskas
Bet cepures***.

Morāvijas cepurnieki
Nāca
Latgaliešiem palīgā
Ar cerībām
Atjaunot
Nodedzināto Jersiku.

Cepurnieki nāca
Ar meža ragu
Un rabarberu kātu
Taurēm
Un sauca bēgļus
No Lielā Ziemeļkara
Nākt ārā
No mežiem.

Ir iestājies miers !
Ziņoja taures.
Krišjānis
Ir augšām cēlies.

Neviens vien
No Mežvidus ļaudīm
atcerējās
(varbūt vien
Tikai zemapziņā
Līdz ar mātes mātes
Un tēvu tēvu
tradīcijām)
Priekškatoļu kristiešu
Jeruzalemes

Atjaunotā
Krišjāņu
Valstība vērās
Kā pieaugošs mēness
Ar vienu ragu
No Valmieras
Uz Aloju, Staiceli
Un Ainažiem
Ar otru ragu
Caur Smilteni
Vecpiebalgu, Ērgļiem
    Taureni, Madlienu
Uz Lielvārdi.

Lielvārdes
Ticības skusts
Reiz sedza
Un apjoza
Visu Latgali.

Vectēva priekšteči
(tā rāda
Mana gēnu analīze)
Nāca no Austrijas-Ungārijas
Impērijas nomalēm
Un 18 gadu simtā
Iestaigāja Latgalē
Līdz ar
Morāvijas ludīšiem.

Būdami
Upurdieva
Krišjāņa Jēzus
Pārliecībā
Tie iesāka
Darboties
Kā padomdevēji
Meža ļaudīm
Un baroniem
Vienmēr
Atsakoties pieņemt
Augstas sabiedriskas
Pakāpes
Vai pagodinājumus.

Viņi nāca
Ar dziesmām
Vijolēm
Meža ragiem
Un rabarberu trubām
Lai pašnāvnieka****
Pašizvēles
UpurDieva Jēzus vārdā
Sadarbotos
Ar ļaudīm
Kur tagad Latvija.

Gadījās
Ka Eiropas pēdējā
Meža ļaužu cilts

(Populistiska
Savā noskaņojumā
Kāds ir mantojums
Gūts
Meža brīvībā
Un mežvides
Viensētās)

Tika izvilināta
No mežiem
Viltus pasaulē
Kur par nožēlu
Pārsvarā dominēja
Globalisti
Un viņu ticības brālēni
Katoļi un luterāņi.

    Uz brīdi uzliesmoja
Sen pazaudēta teoloģija
(„Starp mani un Dievu
Nestāv neviens
Esmu suverēns”)
Un atdzīvojās jūtas
Sen vardarbīgi
Represētas.
Notika ļaužu
Sevis atpazīšana.

Tika atjaunots
Saules stabs
Un piesaukta
Dievzemīte.
Tika dejotas
Sudmaliņas.

Ir žēl
Ka sutartīnes
Neizdevās atcerēties
Un netika dziedātas
Kaut cepurnieku kori
Atjaunotās draudzēs
Kļuva par posmu
Jaunā ticības ķēdē.

    Vectēvs bija
    Skolotājs un
    Koru diriģents
Vecmāte piedalījās
    Kā dziedātāja
Vecogres korī.

Ja vien
Katoļticīgie vāci
Un luterāņi
Un to
Latviešu pakalpiņi
nebūtu steigušies
Šo ticības ķēdi
Saraustīt un represēt
Un aizliegt latviešiem
Par sevi
Domāt un runāt
(Kā tas vēl šodien
2018 gadā
Pēcpadomijas Latvijā)

Ej sazini.
Kas būtu sanācis?#(skat no 27:25 +)

Bet arī šoreiz
Pilsētnieki padzina
Meža ļaudis
No piedalīšanās
Dzīves iekārtas
Radībās.

Kur tiem
Vairs bēgt
Kad meži
Pārvērsti tīrumos
Un mežu viensētas
Tā sauktās Romas
Vai ligzdas
Tiek aizstātas
Ar zemnieku sētām
Un Krišjānis Barons
(pārspīlēti devēts
Par tautas dziesmu’
Tēvu)
Ir iesācis
Latgaliešus devēt
Par zemnieku tautu
Un vēsturnieki
Pārsauc dabas
Un mežvides ļaudis
Par zemniekiem?

Cepurniekus
Padzina
Un tie pazūda
Tā sauktā
‘Klusā gājienā’.

* * *
  Ne visiem
    Tas bija pa prātam
    Bet sapratuši
    Ka katoļu teoloģija
    Tiem noliedz sekot
Upurdieva pēdās
    Daudzi
No cepurniekiem
Klusībā
Pārgāja
Uz laicīgo ticību
Ar kuru iepazinās
Draudzējoties ar
Kazāriešiem
Bībeles sacerētājiem
Kuri
Varas spiesti
Pārtraukt pašupuri
Bija piedzīvojuši
Pazemotiem zemniekiem
Līdzīgu vilšanos.

Nav nejauži
Kāpēc latvieši
Piedalijās
Bolševiku  [2] radībās
(re: 2, click on ‘positive review’)
Kurš vārds ‘bolševiks’
Domājams cēlies
No sēņotājiem
Labi pazīstamā
‘Baravikā’
Re bolšavika.

Kaut lai
Uz baraviku sēņotāju
Pleciem
(Baravikām tuvu
Mēdz augt mušmīles)
Rēgojās
Raganu
Spārnu spalvas
Un plīvoja skusts

Sēņotāji
Krusta vietā
Rokās turēja
Nagānuspistoles.

Ticības kari Latvijā
Atjaunojās 1743 gadā

Kad luterāņi
(Pilsētnieku elītes
Teoloģijas dievinātāji)
Apmelnoja Cepurniekus
Par nemiera cēlājiem
Un carienes
Elizabetes Romanovas
Galma
Apdraudētājiem.

Kur cars
Pēteris Lielais
(Elizabetes tēvs)
Censdamies izbēgt
Rietumu pilsētnieku
Kara bandas

Bija
Apzināti pieņēmis
Rietumu
Un katoļu pasaules
Parašas

Jo tikai
Ar rietumu ieročiem
Bija iespējams
Rietumu pilsētniekus
No austrumu
izlaupīšanas
Atvairīt

    Viņa meita
    Elizabete
    Pārgāja
    Rietumu ticībā
    Ar pārliecību.

1860 gadā
Tika nodedzināts
Vecvectēva krogs*#,
Jo ‘klusībā’
Tur svētdienās pulcējās
Cepurnieku draudze.

Mana vecvecmāte
Atcerējās stāstīt
Ka viņas
Pusgadu vecam dēliņam
Antonam
Kura šūpulis
Bija atstāts sniegā
”zobiņi vien klabēja”.

    Līdz ar globalistu
Uzbrukumu
Upurdieva sludinātājs
Vecvectēvs Jānis
    Tika apklusināts
Un mira
Pirms viņa dēls
Uzsāka
Skolas gaitas.

    Vecvecmāte
    (dzimusi Kaktiņa)
Tad sāka
pelnīt iztiku
Mēslus mēžot
Govis slaucot
Un vectēvam
Skolas bikses
lāpot.

Gan vectēva
Otrā sieva Mīla
(Vectēva 75 gadu
Jubilejas biogrāfiju
Redaktējot)
Tīšu prātu
Palaida ļaunprātīgu
Pasaciņu,
Ka Antons
Kādā ballītē
(Alunānam par godu
--tā Muktupāvele
Savā melu
Vēstures grāmatā)

Esot krogā lielījies
Ka būšot miljonārs#.

Kā gan
‘Dzērājs’
Vareja sarakstīt
Lugu „Miglā”
Kur izcēla
Darbu
Un skaidru prātu?

Varbūt tur
Pamatā fakts
Ka ticību kara laikos

Pēc sprediķa baznīcā
Gani (pagāni)
Un zemnieki
Gāja uz krogu

(vienīgā ‘baznīca’
Kādā atļāva
Cepurniekiem
Pulcēties)

Izskalot
No mutes
Mācītāju spiningotos
Svētvārdus
Un tos grāvī
Atspļāva.

Neskatoties
Uz ļaunprātīgo rīcību
Vectēvs
Nicīgi iesaukts
‘Jēra dvēsele’
Labi saprata
Ka Dieva brīnumi
Vislabāk izsakās
Nesakarībā
Jo nesakarība
Ir brīnums
Kas pavērš ceļu
No dzelzceļa līnijas
Dievs zin
Uz kādiem
Brīnumainiem
Notikumiem.

Cerot
Uz Dieva atlīdzību
Vectēvs Mīlai piedeva
(gan jau
Nejēdzības
Secība
Atklāsies negaidīta).

Bet viņš nebija
Gaidījis vai iedomājies
Ka aizkulisēs
Mīlas rīcību
Atbalsta
Dīveliņš velns
Kurš bija pierunājis
Dievu
Ar viņu slēgt
Neiedomājamu derību.

Sekoja
Negaidīts haoss.

Vectēvs kā kaķis
Nesagatavots
Bada nāvei
Izleca no
Saimnieka Dieva klēpja
Un, kaut ‘jēra dvēsele’
Gāja ķert
Mazu putniņu
Māmiņas
Kuras brēc

„Laid, laid
Laid mani vaļā !
Man ligzdā
Bars mazuļi”.

Tāpat kā jebkurš
Boļševiks
Tiek vilināts
Uz laicīgu paradīzi

Vectēv
Ar Dieva nesakarības
Atbalstu
Tika vilināts
Uz Rīgu
Kur cerēja kļut
Par miljonāru.

Vēl bērns
piecgadīgs
Es sāku izjust
Dieva un velna
Sadarbības sekas
Kad Mīlas
Māsas dēli
Sadomāja
Mani slīcināt
Abavā.

Vēlēdamies mieru
Vectēvs
Nelikās zinis
Bet lielijās
Ka mazbērni
Likteni pārdzīvos
Pat ja nebūs
Citas izejas
Ka spēlēt
Loteriju.

* * *
Neiedomājami brīnumi
Turpinājās.

    Negaidīti
Nevienam nezinot
Mīla
Pasūtīja nāvi
Vectēva
Pirmai sievai.

Kāpēc rīkoties
Tik ārprārtīgi?

Mīlas plāns bij
Precēt
Kādu nabadzīgu
Drīz izbijušu
Latvijas prezidentu
Un doties
Dzīvot Sudētijā
Vai Šveicē?
Nauda pietika
Lai uz kur.

Kas tas
Par ceļa pagriezienu?
Kur tam sākums?

Būdams
Dieva brīnumiem
uzticīgs
Vectēvam nepietika
No skolotāja algas
(Pat latviešu
labāko skolu
Madlienā vadot)
Atdot parādus
Kādi bija jāatmaksā
Lai segtu
Divu veikalu
Bankrotu Skrīveros
Kurus bija atvēris
Kā blakus
Peļņas avotus.

Lai atmaksātu
Kreditoriem
Bija jāpamet ģimeni
Madlienā
Un jāpārcēļas dzīvot
Uz Rīgu
Kur darbojās
Kā redaktors.

Redaktors
Laikam nebija
Piegriezis vērību
Stāstam par Sodomu,
Jo kad Rīgā
Satika ambiciozo
Aktresi Mīlu

Kura bija precējusi
Neveiksmīgu aktieri
Lai veiksmīgāk
Bez grēksūdzes
Lauztu
Uzticības zvērastus

Velna teātrī
Kur izrādija lugu
Dievs spēlēja
Nejēgas lomu
Lieliski.

Mēģinot iedzīvoties
Rīgas vidē
Vectēvs
Drīz vien krita
Šī cietuma
Slazdā.

Mīla saprata
Ko darīt
Un sāka
Ripināt
Vectēva ruletes
Un solija
Viņam dāvināt
‘Bingo’.

Nesaprasdams
Ka ‘Bingo’
Pilsētas konkubīnei
Nenozīmē sadarbību
Ar kuras izpalīgu
Dievs ir domājis
Radīt ‘uzticību’

Vectēvs
Mīlai atdeva uzticību
par drāti
Bet Mīla
Par drāti
Piesavinājās
Avīzes izdevējas lomu.

Māņu mīlestības
Apburts
Vectēvs
nekavējoties
Sāka ‘strādāt’
Un pelnīt
Sev un Mīlai
Naudu

Līdz pat
Atsakot maksāt
Žurnālistiem
Pilnu algu
Ja neatteiksies
Žūpot.

    Žurnalisti protams
Galveno redaktoru
Slavēja
Un teica viņu
Miljonāru.

Aizgājis pensijā
Vectēvs
Traktoriem neuzticīgs
Septiņus gadus
Cēla ērzeļu fermu

Līdz nāve
Pārtrauca
kā dzīvi
Tā zirgu lecināšanas
Fermu##.

Mīla izmantoja
Vectēva
‘Jēra dvēseli’
Un savam
nākošam
Klēpes sunītim
Latvijas prezidentam
Ar divām lidmašīnām
Papildināja
Kara lidmašīnu eskadrilli

(Šī eskadrille
Jūrmalā
Lidojam man pār galvu)

Mīla
Savu pirkumu
Pieteica vectēvam
Kurš bija bezspēcīgs
No goda atteikties
Ja vien nevēlējās
Mazbērnus atstāt
Tukšām kabatām.

Pēc lidmašīnu parādes
Vectēvam kājās
1939 gadā
Iesēdās gangrēna.

Aktrise Mīla
Sūtīja lidmašīnu
Uz Somiju
Pēc penecilīna.

Bet penecilīns
sabiezējušas
asinis nešķaida
Un miljonārs
Joprojām
Vergs
Mira
It kā dabiskā nāvē
Ar gandrīz vai
Tukšām kabatām.

Kad kādus
25 gadus pēcāk
Tiesa Kanādā###
Atzina
Mantojuma tiesības
Viņa pēcnācējiem
Kuras tiesības
Viņiem bija atsacījis
Mīlas audžu dēls

Pēcnācēji
(to starpā
Latvijas pirmā
Prezidenta pēcnācēji)
Jau bija iedzīti
Tādā trūcībā
Ka bija spiesti
Atteikties
No 25 gadu gājuma
Procentiem.

###Vecvectēva krogs—Savā laikā Herhūtiešiem (tagadējās Latvijas telpā) piederēja 933 krogi. Tas tāpēc, ka šajos krogos (angļu val.=inn) svētdienās pulcējās hernhūtiešu/ cepurnieku draudzes. Baznīcas kā tādas netika viņiem atļautas. Ticības karā ar Luter ticīgiem, kurus atbalstīja laicīgā vara, daudzi no šiem ‘krogiem’ tika nodedzināti, kamēr laika gaitā citi netika pārvesti baznīcās, bet ar luterbaznīcas piekrišanu tika pārvērsti par alkohola dzertuvēm. Vecvectēva krogs bija viens no tiem, kurus nodedzināja, jo, domājams, tur Mežvidus ļaužu ‘taures’ skanēja viss spēcīgāk. Ja atļaujamies domāt ne tikai lineāri (cēlonis un efekts), bet ar paraidolijas izpalīgu, tad ‘taure’ atbalsojas vārdos Tabor, Torah, Tor, tora (Jap.), trarā (latvian, anomatopeia for sound of horn), un citos vārdos. Paraidolija liecina, ka vārda ‘durvis’ oriģinālā nozīme nebija ‘Ieeja’, bet izelpa, izeja, no iekšas uz āru, nevis no āres uz iekšu.


*Mežiem, meži—latviešu tautas un kultūras mājoklis. Ir pierasts domāt, ka Jēkaba Janševska slavenā grāmata „Mežvidus Ļaudis” ir par latviešu pagātni (17-18 gs) kara izpostītā Kurzemē, kad zemnieki sabēga mežos. Nenoliedzami tā tas bija un būs, ja mēži būs vēl pieejami. Nožēlojami ir tas, ka tiek izcelti zemnieki, kam ar latviešu tautu ir samērsā īsa un nesena pagātne. Domājams, ka te mēs satiekamies ar valsts propagandu, jo ja padomājam un lasam Janševski tuvāk, mežvidus ļaudis nepiekopj tīrumus (izcirstas meža vietas), bet dārzus. Turklāt zemniecība neatbilst savrup dzīvojošas ģimenes vajadzībām, vienīgi baroniem, kam savākt nodokli no zemnieku ‘klaušām’ ir parocīgāk, ja nodoklis nāk ‘graudā’. Stāsts ka Meža ļaudis visbiežāk dzīvoja tuvu pie jūras (lai spētu bēgt uz ārzemēm) ir pasaka, kā to pierāda ikviens lauku ceļš Latvijā, kur pamestas mājvietas (ja vien nav tagad ar traktoru nolīdzinātas) ir simtiem un tūkstošiem. Protams, nevar noliegt, ka tādas mājvietas arī meklējamas upes krastos, jo senāk upes bija dabas veidotas takas (tekas)i.


Viena no lielākām nelaimēm un postiem Krievijai ir tas, ka lai padzītu zviedrus bija nepieciešams pieņemt Rietumu kara metodes un ieročus. Šo pasākumu ar uzviju veica cars Pēteris Lielais. Nelaime ir tā, ka pēc uzvaras, šos pašus ieročus Krievijas valdība izmantoja pret iedzīvotājiem pašu teritorijā, un ar to pārveidoja mežvidus ļaužu savrup ekonomikas kultūru par Rietumu elitāres, tirdzinieku plēsoņiem līdzīgu. Tagad kad Rietumu ieviestā kultūra—ar Amēriku kā vadošo plēsoņu—ir izpostījusi mūsu planētu, viss lielākais un svarīgākais jautājums ir kā attīrīt Maskavu (un Ņujorku, Londonu, uc.) no tur sabraukušiem laimes meklētājiem, un tos pārcelt atkal dzīvot dabas vidē, ka pareģo im stāsta sendienu pareģi. Tas nav iespējams bez daudzu miljonu dzīvību upura. Mana māsīca, Aija Kuplais,kurai tēvs bija prezidenta Kvieša adjutants, mira Sibirijā tieši tāpēc, ka bija audzināta kā pilsētniece. Viņas māte, augusi laukos un pārdzīvojusi Revolūcijas karu, pārdzīvoja arī izsūtījumu Sibirijā.

**Dievu—jau iepriekš pieminu, ka pirms Dieva bija Dievi. Dievi ir gari, kurus vēlāk, pec Dieva radībām, pārsauca par Dieviem. Kad cilvēce vēl dzīvoja mežos, tur nebija vajadzība pēc Dieva. Pietika ar Dieviem, un cilvēki varēja sevi uzskatīt par Dīeveliņiem, re gariņiem. Valmierā vēl šodien ir Dīveliņu kapi un Dīveliņu pļavas. Vārds „Dīveliņš” ir izcelsmes vārds angļu vārdam Devil, kuru uz Ameriku, Betlehēmi, Pensilvānijas štatā, pārcēla hernhūtiešu kristieši pēc tos no Latgales (Latvijas) 18 gadu simtā padzina katoļu/ luterāņu globalistu/ universālistu teoloģijas atbalstītāji.

Dievs (kurš vārds ir cēlies no ‘daba’, re Java/ Jahve) kā tāds parādijas pēc varas vīri sāka celt seriālas Jeruzalemes vai pilsētas. Sākumā Jeruzaleme atzīmēja mājokli vai hosteli kur kādas kūts vai rijas salmos varēja pārnakšņot ceļiniekivai tie jēri, vai cilvēki. Laika gaitā, Jeruzaleme atšķirās no parasta mājokļa ar to, ka tur apmetne bija, vairāk vai mazāk, ka vēlāk krogs, kur ceļinieki varsēja sastapties ar alkoholu un maukām.. Šo noslieci bija kaut kādi jāierobežo. Kā to darīt? Te ir meklējama loma svētam priesterim vai ķēniņam, kurš ieviesa gara disciplīnu ar labu piemēru. Viss ekstrēmākais piemērs—pēc Jeruzalēme (negatīvā nozīmē) sāka vērsties plašumā—bija svētā ķēniņa pašupuris, kas sabiedrībā izraisīja īpašu bijību uz īpašu cilvēku—jau mirušu, bet kāda bijība pārnesās uz viņa ‘amata’ mantotaju. Šo bijību iesauca par gara dievināšanu. Tā tad, no specifiska gara dievināšanas (darbībs vārds) izcēlās priekšmets Dievs. Starp citu, Dievs sēdēja ‘dīvānā’, kas ir turku izcelsmes vārds. Tā kā Dievs pār cilvēci valda tikai pēc viņš tai ziedo savu dzīvību, ar laiku ‘dīvānu’ aizstāj vārds cata-thedra, re: Thedra=~ zeme=~ sēdēt vai balstīties uz zemes pamatiem =~ zeme kā sēdeklis, krēsls, tronis. Cata-thedra =~ catakomba =~ sēdeklis zem zemes.

Starp citu, simbols =~ atzīmē ‘paradolija’; kas nozīmē tuvu līdzību. Protams, ideāli zīmei ~ ir jāatrodas virs zīmes = . Diemžēl, mūsu ‘sinātniskā’ laikmetā, paraidolijai netiek piegriezta uzmanība un tiek noliegta tās vērtība, jo ‘zinatnieki’ noliedz ka paraidolija ir darbības vārds dabiskam domāšanas procesam.


Dieva radība (pēc kam parādās Dievs) atzīmē sabiedrības pāreju no meža uz Jeruzalemi. Jeruzaleme nav cietoksnis vai pilsēta. Tomēr laika gaitā pilsēta pārvēršas par mākslīgi celtu vietni. Kā zinam no stāsta par svētā ķēniņa Jēzus dzīvi, pilsētnieki (supernaturālisti) gūst lielāku varu kāda bija dabas pārstāvjiem. Jēzus nogalināšana simbolizē svētā ķēniņa pasaules iekārtas iznīcināšanu. Ka liecina cilvēces pieredze mūsdienās, Dievs Jēzus tiek nogalināts, bet materiālais labums (iegūts laupīšanas ceļā) joprojām ir pietiekami liels, lai pilsētnieki Dievu un Dieva bērnus (dabas cilvēkus) turpinātu represēt.

***Cepures—viens no cilvēces pirmiem valkājamiem priekšmetiem, kuru pirmsākums saskatāms seno ļaužu meža dzīvnieku imitācijā, re putnu spalvu galvas segums, kā Amērikas indijāņiem, vai vilka vai kazas galvas maskas ganiem senos laikos. Vēlāk, kad sekojot svētiem ķēniņiem sākās pirmās apzinātāsJeruzalemes, ķēniņu apkalpes, vēlēdamās atšķirties no meža dzīvniekiem (tā tad izskatīties ‘civilizēti’), sāka no galvas dzīt matus, kurus tad aizstāja ar porūku (falūdža/ Fallujah / kronis/ ? Jeruzaleme). Tā tad, cepures, ieskaitot brutālās laicīgās varas padievu bruņu cepuru pirmsākums ir meklējams cilvēces iedomā atšķirties un meža dzīvniekiem. Cepurnieku cepures, tāpat kā inku sieviešu cepures, apstiprina cepures valkātāja pašcieņu un lepnumu iepretim jeb kuram iedomīgam pilsētniekam, kungam vai kundzei.


****pašnāvnieka—šodien pārspīlēti pazemots vārds, kurš kādreiz tika saukts par ‘pašūpuri’. Šī vārda nozīmes pārdēvēšanu panāca katoļu -jezuitu- globalistu ideoloģija, kura kalpoja pilsētnieku aprindām par prieku. Uzzināt tuvāk par ‘pašupuru’ vai ‘pašnāvniekui’ ķēniņiem, kādi bija seniem turkiem, mūsdienu Wikipēdijā nav iespējams atrast, jo informācija, kura tiek apzināti slēpta vai cenzēta. Iznīcinot pašupusra jēgu, pilsētnieki aizstāj vienotības un draudzes ideālu ar kaprīzu individuālismu, haosu, un turpinātu elītes diktatūru. Pilsētnieku individuālisms izgudroja ‘demokrātiju’ par saviedrības ideālo kārtību, kaut šī demokrātija drīzāk darbojās kā sašķeltības veicinātāja. Doma, ka sabiedrība ir vienota draudze, kad 51%, praktiski tikai 1%, it kā pārstāv  tautu, ir tīri meli. Ta tad 50% + 49% sevi atrod mūžīgās klaušās

*#Vecvectēva krogs—Savā laikā Herhūtiešiem (tagadējās Latvijas telpā) piederēja 933 krogi. Tas tāpēc, ka šajos krogos (angļu val.=inn) svētdienās pulcējās hernhūtiešu/ cepurnieku draudzes. Baznīcas kā tādas netika cepurniekiem atļautas. Ticības karā ar Luter ticīgiem, kurus atbalstīja laicīgā vara, daudzi no šiem ‘krogiem’ tika nodedzināti, kamēr laika gaitā citi netika pārvesti baznīcās, bet ar luterbaznīcas piekrišanu tika pārvērsti par alkohola dzertuvēm. Vecvectēva krogs bija viens no tiem, kurus nodedzināja, jo, domājams, tur Mežvidus ļaužu ‘taures’ skanēja viss spēcīgāk. Ja atļaujamies domāt ne tikai lineāri (cēlonis un efekts), bet ar paraidolijas izpalīgu, tad ‘taure’ atbalsojas vārdos Tabor, Torah, Tor, tora (Jap.), trarā (latvian, anomatopeia for sound of horn), un citos vārdos. Paraidolija liecina, ka vārda ‘durvis’ oriģinālā nozīme nebija ‘Ieeja’, bet izelpa, izeja, no iekšas uz āru, nevis no āres uz iekšu.

#Vairākus gadus atpakaļ, rakņājoties pa intserneta failiem, man nācās uziet vārdus ‘līgo’ un ‘līgava’ no Latvijas attālās Filipīnēs. Biju ne tikai pārsteigs, bet paliku neskaidrībā kā tas tā gadījies. Tagad klausoties Maks Īgana (Max Igan) raidījumā par Austrālijas aborigēnu valodas sakarību ar maģāru valodu, saprotu, ka šie vārdi Filipīnās nenonāca no baltu tautu vides, bet ka tie nonāca baltu tautās no magyāru vides.

#Miljonārs—šo melu nostāstu turpina veicināt M. Muktupāvele savā latviešu vēsturi zāimojošā grāmatā „Mīla”. 79 lpp Muktupāvele atkārto it kā vectēvs, tikko iepazinies ar Mīlu, to aicina iedzert „kausu alus” un „...viņs lielijās, ka būs miljonārs” (84 lpp). Piezīmēs Muktupāvele laujas stāstīt, ka vectēvs Mīlu IT KĀ saticis, kad viņu „puspliku” uz ielas esot izmetis viņas pirmais vīrs Elks-Elksnītis (431 lpp). Fakts ir, ka vectēvs ne tikai sarakstija pret alkoholu vērstu lugu „Miglā”, bet alkoholam nepieskārās sava cepurnieku ticības pārliecības dēļ. Jebkurš kritisks grāmatu lasītājs sapratīs, ka rakstniece spļaudās no abām mutes pusēm. Te Mīla pusplika, te ar K. Ulmani piedalās senču kāzās; te Mīla svin savu dzimšanas dienu (10 septembrī, 1939 g), bet Muktupāvele gadu nepiemin, ja vien tāpēc, ka viņas vīrs miris tikai pāris mēnešus iepriekš, un zīlniece, čigāniete (it kā no Kandavas) paredz Mīlai bada nāvi. Kaut Mīlas māsa Annija it kā sūdzās par notikumiem Hitlera vadītā Vācijā un garlaicību Berlīnē, Annijas mazdēls nesen (SestDiena, 16-22 marts, 2018 g) stāsta, ka esot senos un labos draugos ar Ribentropa mazdēliem. Ka tas gadījies? Ja vien Annijai un viņas vīram Rūdolfam, austrietim, nav sakari ar augstākām vacu valdības aprindām. Netiek pieminēts, ka Mīla bija griezusies pie vācu valdības ar lūgumu dot viņai patvērumu no gaidītās Padomijas okupācijas. (Esmu dzirdējis, ka vāci lugumu noraidīja. Kāpēc? Vai Mīla arī vēlējās līdz vest K. Ulmani un izklaušņāja Hitlera valdību par šo iespēju?). Netiek minēts, ka Kandava no Tukuma pa gaisa ceļu ir tikai 24 km attālumā, un ka tur dzīvoja mana vecmāte, un viņa ir tā kas sūta čigānieti. Kā par brīnumu, mana vecmāte mirst 23 octobrī) pusotru mēnesi pēc Mīlas dzimšanas dienas. Varbūt ka Mīla čigānieti satvēra vai atrada, un tai pārmaksāja, lai ieber indi vecmātes tējas krūzē.

##zirgu ferma—Pirmā pasaules karā tika nogalināti ap 8 miljoni zirgi. 1930 gados reti kāds Austrum Eiropā varēja iedomāties, ka zirgus pilnībā atvietos tanki, pēc kam to vietā nāks traktori. Vectēvs bija viens no šiem cilvēkiem, kuri šaubijās par tehnikas spējām. Ir iespējams, ka vectēvs aizgāja pensijā ar cerību ne tikai uzsākt zirgu audzēšanas fermu, Valdeķi, bet saprasdams, ka Otrais pasaules karš ir neizbēgams un domādams, ka zirgi būs nepieciešami, tad zirgu ferma būs ienesigs pasākums. Ja tāds bija vectēva nodoms, par to atklāti neviens nerunāja. Runāja tikai par farmu, kas eksperimentēs ar lauksaimniecības uzlabošanu. Man gan zināms, ka tad, kad viņa mātes māsas Soklēnu saimniecība, Ērgļos, cieta financiālas grūtības, viņs tanti atbalstīja ne tikai ar naudu, bet viņai dāvināja sugas ērzeli Bruni, lai saimniecība spētu pelnīt arī ar ķēvju lecināšanu. Kad kara sākumā, pirmo kara dienu pēcpusdienā, kāda vācu lidmašīna meta bumbas un uz netāļā lielceļa nosita vairākus krievu armijas zirgus, krievu virsnieki nākošā rītā—ar saules staros mirdzošiem atklātiem zobeniem pār plecu--iejāja Soklēnu pagalmā un Bruni piesavinājās. Tāpēc ka Brunis bija sugas zirgs viņš bija pārāk vērtīgs, lai viņu palaistu mežā ar citiem saimes dzīvniekiem. Šos ērzeļus vectēvs pirka Belģijā. Atstājot zirgu audzinātavu saviem pēcnācējiem, vectēvs būtu tiem devis iespēja atkopties no Mīlas ļaunprātīgās rīcības. Diemžēl, ja tāda bija viņa doma, tā nepiepildijās, un kaut Otrā pasaules karā, īpaši Austrumu frontē zirgiem joprojām bija ievērojama loma (vairāk kā 1 miljons tika nogalināti), tos atvietoja tanki un cita motorizēta tehnika. Pēc vectēvs 1939 gadā nomira un advokāts vectēva fermu piešķīra Mīlas audžu dēlam, mans tēvs bija īpasi sašutis, jo fermu viņam bija apsolījis viņa tēvs. Pretēji Muktupāveles apgalvojumam, ka Mīla ņemusi aktīvu lomu farmas veidošanā, neatbilst patiesībai. Šis ir vēl viens iemesls kāpēc tēvs klusībā atbalstīja savu māsu pasākumu iesūdzēt Mīlu tiesā.

###Kanadas galvenā tiesa—Dosier 9942, 1963 g.; Benjamins vs Chartered Trust.

No comments:

Post a Comment