Eso’s Chronicles 373
The following in Latvian.
Cerinju miljons / 21. Pēcvārds
© Antons Benjamiņš
Cm 17 pieminu pagājušā gada gavēni, kuru vērsu pret
Latvijas valdības rīcību attiecībā uz Latvijas valsti un tās iedzīvotāju
nākotni. Valdības bezkaunība ir svarīga tiem, kuriem šī valsts ir svēta, vai kā
man, ne tikai svēta, bet kuru svētapziņu savā laikā ir cēluši tuvi un attāli
senči, būtu tie Mežvidus ļaudis, Jāņi, ķeceri, audēji vai hernhūtieši.
Tā kā gavēnis ‘neizdevās’, jo mēdiji protestu
neievēroja, tad šī gada gavēnis, netiek sludināts, bet nāk zināms caur „Cerinju
miljons” piezīmēm, kurš meklējams LOL arhīvā zem tēmas ‘Dziedējošā Jāņu zāle....’
Atvainojos lasītājam jau iepriekš, par negaidītām neērtībām.
Gavēnis izraisās ne tikai no manis paša gribas, bet
ar sinhronizācijas piedalīšanos. Re: tagad jau 9tā nedēļa kopš, mana automobiļa
motors piedzīvoja katastrofu. Laikā, kad braucu caur Matīšu centru motors
atsacījās tālāk darboties un apslāpa. Biju spiests apstādināt Zafiru, jau
desmit gadus nostrādājušu, un ieslēgt nelaimes gadījuma signalizāciju, jo
nevarēju iestūrēt ceļmalas zālītē, cik tālu vēlējos.
Nepagāja pāris minūtes, kad signalizācija pievilka
kādas garām braucošas fūres šofera acis. Viņš piestāja un prasīja, kas par
vainu. Izrādījās, ka viņa fūre specializējas pārvadāt katastrofu cietušas
mašīnas. Šoferis bija ceļā atpakaļ uz savu ostu Mazsalacā. Mēs tūlīt sarunājām,
ka par 30 eiro, viņš manu mašīnu aizvedīs uz Valmieru, kur garāža, Līga Z.
Garāžā tika konstatēts, ka dzīvību uzdevis „dzinēja
vadības bloks”, bez kura auto ir tikpat kā nedzīvs (brain dead). Garāža teicās
mēģināt atrast nepieciešamo daļu kādā ‘automobiļu kapsētā’. Es tam piekrītu, jo
manos gados (tuvākās nedēļās 81) pirkt jaunu mašīnu nav prātīgi.
Pēc visām šīm nedēļām man nepieciešamā daļa vēl nav
atradusies, un esmu spiests Jāņus pavadīt pats savā kompānijā lauku sētā. Kad
reiz jautāju garāžas puišiem vai ir iespēja vajadzīgo daļu atrast ārzemēs,
atbilde bija, ka tāda varētu būt Anglijā, un minēja cenu, ap 190 dolāru, kas sanāk
apmēram 140 eiro. Sazinos ar „I Cingu”, un jautāju, ko ķīniešu Jānis Viszinis
teiks par šeit rakstīto. Tas pēc kapeiku mešanas metodes, man izsijā 21.
heksagrammu, kas stāsta (manā tulkojumā): „Rieksts tiek pārkosts sekmīgi. Turi
kursu, bet, lai gūtu panākumus, iespējams, būs pret pretinieku jāuzsāk krimināls
tiesas process”. No vienas puses, tas ir atzinīgi un iepriecinoši. Bet kamēr
kriminālie elementi valdībā sev dubulto algas, valstiņa ir tādā trūcībā, ka pirms
pāris dienām, kāds trūcīgais (pieteikts kā ‘mantkārīgs’) naudinjas dēļ Kandavā noslepkavo
sievieti.
Labi, ka esmu sakrājis rezerves: pupas, makaronus,
auzu pārslas, pāris pakas pankūku maisījumu, un esmu vieninieks—nav jāstrīdas
par ēdiena vienmuļību vai kad un ko ēdu. Vēl, dārzā iestādīti burkāni, kolrābi,
gurķi, sarkanās bietes, un zukīnī (kaut lielāko tiesu sakņu lapas noēd
gliemeži, kuri saauguši, manuprāt, tāpēc, ka valsts neļauj dedzināt kūlu, bet Rīga
un Brisele (mēs zinām labāk!), ne laucinieki, nosaka likumus.
Sinhronizācija, sagadīšanās, kurai šai gadījumā simbols
nav psihologa Junga vabole, bet kuru pārstāv mana mašīna, liek domāt. Savā
laikā, kad Washingtonā starp darbiem, pavadīju trīs mēnešus pelnot iztiku kā
lietotu automobiļu pārdevējs, biju dzirdējis nostāstus, ka cilvēks bieži tā
saliedējas ar saviem ‘ratiem’, ka neatšķir starpību starp riteņiem un kājām. Secinājums:
Ja garu uzdod mašīna un tai nepieciešamo daļu nav iespējams atrast, ‘sagadīšanās’
(?), liek domāt, ka ir pienācis laiks arī manām kājām (?zābakiem) uzdot garu.
Iepriekš rakstītais, kas liecina par manu
‘neapmierinātību’ un par Latvijas valdības nespēju iedvesmot ne sevi, ne tautu,
drosmīgi un sekmīgi pārdzīvot acīm redzamo un uz ādas jūtamo krīzi, tad kāpēc nesavienot
paša dzīvi ar apkārt notiekošo?
Gavēnis, kuru iesāku tepat gadu atpakaļ, atstāja
iespaidu (imprintu) uz dzīvi nākošos mēnešos. Gavēnis savā ziņā turpinās ar
kustības ierobežošanos. Savukārt tāda ierobežošana līdzinās gavēņa atsākšanai:
rozīnes, kuras saldināja 4 graudu putru ir gandrīz kā beigušās, zāles, kuras
lietoju desmit gadus un vairāk, izņemot aspirīnu, arī beigušās. Pie ārsta bez
mašīnas tikt nevaru, un prāts skubina sagadījumus ņemt nopietni.
Lai kāds man personīgais liktenis, no vēstures
perspektīvas liels darbs tika ielikts, lai latvieši no karu nelaimēm atdzīvotos
un augtu garā. Ir nepieņemams, ka latvieši, kam latviešu vēsture neinteresē, ir
pie stūres un varas.
No comments:
Post a Comment