Cerinju miljons / 22. (9) Dažādi papildinājumi
© Antons Benjamiņš
© Antons Benjamiņš
Koments 24: Identitātes pašnāvība. Pirmā mūslaiku Latvijas demolizācija notika, kad Padomju vara
likvidēja viensētas un tās atvietoja ar kolhoziem; otrā demolīzācija, kad
nostabilizētos kolhozus likvidēja ‘atjaunotā’ Latvija un ieviesa tā saukto
‘prihvatizāciju’. Prihvatizācijas sekas bija cilvēku demoralizācija ar
nabadzību, bezdarbu, paaugstinātu alkohola lietošanu (Īpaši lauku jauniešu
vidū), un izmisumu, kas vedināja uz zaglīgu, negodīgu attieksmi visos apjomos,
un pašnāvībām, kuras nenotika kaut kur rajona nogalē, bet kurās piedalījās cilvēki,
kuri dzīvoja tepat, ‘netālu’, ar kuriem visiem bija bijušas darīšanas ne visai
sen.
Uz politiķiem tautas demoralizācija neatstāja nekādu iespaidu. Viens
premjers aizbrauca zēģelēt pasaules okeānus un aprakstīja savas dēkas pasaules
malās, kuras Padomju laikmetā nebija pieejamas, cits mācījās spēlēt golfu ASV,
cits solīja tautai ko vien varēja izdomāt solīt, jo „kā gan var nesolīt”, cits
klusēja, jo ne jau mēdiji rīkoja izmeklēšanas.
Pēc Ādolfa Bučā nesekmīgās (un valdības neievērotu) pašupurēšanos Brīvības
pieminekļa pakājē (1993.g.), latvieši arvien labāk saprata, ka glābiņš savai
dzīvībai un liktenim par labu ir jāmeklē ārpus Latvijas robežām. Tajā laikā es
emigrantus nesapratu, jo nevarēju iedomāties, ka ‘dziesmotā’ revolūcija beidzas
tik ātri un bēdīgi. Neizpratne man maksāja dārgi, jo turpināju ‘pumpēt’
līdzekļus dažādos vietējos ‘kultūras’ pasākumos, laikā, kad cilvēku skaitlis
laukos strauji samazinājās.
Koments 25: Kā vienam no latviešiem, kas atgriezās Latvijā,
kurš ārzemēs interesējās par dažādu tautu mitoloģijām un ticībām, mani īpaši interesēja Jāņi, kuru tradīcija manā
bērnībā bija tuvu saistīta ar lauku dzīvi, un bija atstājušas uz mani dziļu
iespaidu. Tā kā laukos (1941) man tika piešķirts gana ‘darbs’, un gana
atbildība Jāņu vakarā bija uzlikt govīm uz ragiem vainagus, es līdz šai diena
atceros maza puikas atbildības sajūtu (neskaitāmu senču paradumu priekšā) par
tradīcijas izpildīšanu.
Atgriežoties Latvijā, ievēroju, ka Jāņi bija nokļuvuši tā saukto
‘kultūras darbinieku’ rīcībā, kuriem par Jāņiem, ka kādreiz spontāniem svētkiem
nebija nedz jausma, nedz jēga. Novērojums izsauca paaugstinātu jautājumu: Kur
tādi Jāņi cēlušies, kāda ir to oriģinālā nozīme? Lasīju visu, ko varēju atrast
bibliotēkās. Viens autors minēja, ka Jāņi ir sintēze starp kristīgo un pagānu
svētkiem. Otrs apgalvoja, ka tie ir Jāņa Kristītāja piemiņas svētki. Īpaši
iespaidīgs bija filologā Jansona raksts (no 1920tiem gadiem) par Jāņiem, kā
latviski noskaņotiem traģēdijas svētkiem. Jansons saskatīja līdzības starp
latviešu Jāņiem un grieķu Dionīsu. Viņa tēlojumā, lielu lomu spēlēja lauku
pirtiņa, kur latvieši ne tikai dzima, bet kur tie arī gaidīja veļus nākam
ciemos Veļu dievainēs, un paši aizgāja nāvē bada gavēņos (janvēņos).
Atjaunotā Latvijā neko par šīm tradīcijām vairs nevarēja dzirdēt, jo
valsts ‘kultūras’ struktūras tās bija sen dekonstruktējušas un noliegušas.
Koments 26: Kad reiz Jurjānu muzejā, Ērgļos, vēlējos kaut ko par Jāņiem izteikt
kādam žurnalistam, tikko bija saprasts, ka tas varētu būt pretrunīgs pieņemtam
akadēmismam, kāda dziesminiece izmantoja savu ‘slavu’, lai ieteiktu man tālāk
neko neteikt. Biju nepatīkami pārsteigts, jo piedalījos pasākumā kā savas
vecmātes (dzimusi Jurjāns) pārstāvis.
Notikums man lika saprast, ka latvieši Latvijā ir kļuvuši sev sveši, jo
Latvijas lauku kultūra bija ne tikai iznīcināta, bet ‘modernizēta’ gan tulkojumos,
gan dziesmās, gan dančos. Padomju Latvijas politika, kas centās pārvērst laukus
par agrikultūras fabriku, bija pārņēmusi ‘kultūras darbinieku’ sapratni, kā
tradīciju patiess atspoguļojums. Diemžēl es to sapratu, ka dziļi kompromitētas
kultūras parādību un, iespējams, neatdzīvināmu sapratni par latvietību Mežvidus
un lauku dzīves sakarībā.
Pieminēšu labi pazīstamo vārdu „pagāns”. Rietumnieku skaidrojums par
vārda izcelsmi, skat http://www.merriam-webster.com/dictionary/pagan
tiek pieņemts bez dziļākas analīzes, kamēr šo pašu vārdu varam izskaidrot ar
baltu valodu, re: pa-gāns, kur ‘pa-’ loma ir samazināt vai nonievāt tam
sekojošā vārda nozīmi, kamēr ‘gans’ ir redzami veidojies pēc tam, kad līdzskanis
‘J’ ir mainījis izteiksmi un tiek izrunāts kā līdzskanis ‘G’. Tātad pa-gāns ir
neviens cits, ka Jānis pazemināts.
Šo argumentu var atbalstīt ar norādījumu, ka Jānis ir sastopams
gandrīz visās valodās un ne tikai
latviešu. Re: Ivan, Ian, Ion, Jan, Gen-, Gans, Huan, Jean, Joan, Johann, John,
Dion, Don, Dyonisius, Van, Von, Žans, Zhens, Zhena, u.t.t. Vārds ir arī
sastopams dažādu vietu nosaukumos, re: Donava, Daugava, dungeon, (Jaunava,
Jaunava, kā arī pazemes Jānis vai mironis) u.c.
No comments:
Post a Comment