Eso’s Chronicles 370
The following in Latvian.
Cerinju miljons / 19. Latvijas Saeimas joks² (2)
© Antons Benjamiņš

Likumprojekta iesniedzēju vārdā Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne uzsver, ka demokrātiska valsts balstās uz noteiktām vērtībām un principiem un daudzās valstīs šie principi ir atklāti konstitūcijas rakstītajā tekstā.

«Gandrīz visas konstitūcijas, kas ir pieņemtas pēc Otrā pasaules kara, satur šādas vairāk vai mazāk izvērstas preambulas jeb ietvarus. Tas palīdz cilvēkiem izprast savas valsts būtību, pamatvērtības un darbības principus. Šāda izpratne veicina pilsoņu konstruktīvu un atbildīgu līdzdalību savas valsts veidošanā, līdz ar to stiprina demokrātiskas valsts iekārtu,» pauda Čepāne. http://apollo.tvnet.lv/zinas/saeima-konceptuali-atbalsta-satversmes-papildinasanu-ar-preambulu/644018

Ilma Čepane http://lv.wikipedia.org/wiki/Ilma_%C4%8Cep%C4%81ne , dzimusu 1947. gadā, Valkā, ir, iespējams, spējīga juriste, un to neapšaubot, viņa tomēr varētu domāt nelatviski, jo saprāts par Latviju veidojies Padomju okupācijas gados. Tas, ka viņa piedalījusies ‘barikāžu dienās’ nepārvar iebildumus, kādi rodas, kad ņem vērā, ka viņas citāts uzsver, re: „visas konstitūcijas” (it kā ‘visas’ ir garantija, ka ‘visas’ necieš no apmātības); uzsver pasauli „pēc Otrā pasaules kara”, kuras balstās uz pozitīvismu, kas izsakās vārdos ‘konstruktīvs’ un ‘atbildīgs’; un uzsver „demokrātiskas valsts iekārtu” bez šaubām, laikmetā, kad ‘demokrātija’ ar vien vairāk pierāda nespēju izlauzties no pašas radītām krīzēm.

Šis nav laikmets, kad varam dot juristiem noteikt Latvijas nākotni, jo ne visi juristi saprot Latvijas jēgu, ka to saprot pilsoņi un vēsture. Latviešu vēsture nebūt nepamatojas uz cīņu starp sociālismu un kapitālismu, bet pamats tai ir savrup ekonomijā. Egils Levits, kurš skan zinošs, nezin par ko runā, kad viņš saka, ka: «Iemesli šādam «gļēvlatviskam kaunīgumam» ir dažādi – padomju okupācijas režīma latviešu tautai uzspiestās mankurtizācijas sekas, ar to saistītie latviskās mazvērtības kompleksi, neizpratne par to, kas ir un kas nav leģitīmi demokrātiskā, tiesiskā un nacionālā valstī, atpalicība no politiskās un juridiskās domas attīstības citās Eiropas valstīs, pārprasts politkorektums.» http://apollo.tvnet.lv/zinas/pardomas-par-preambulu-ka-satversmes-vairogu/656576

Piekrītu, ka latvieši cieš no „atpalicības... [un] politiskās... domas attīstības....”, bet tas nenozīmē, ka Levita kungs saprot, ka šodien visa pasaule cieš no politiskas atpalicības, jo tādu atpalicību vēlās lielvalsts, kura valda ar tā saukto „miers ar piespiedu” (peace through deterrence). Te vēlreiz parafrāzēju Virilio: Varam uzskatīt, ka Otrais pasaules karš nekad nav beidzies; tas nebeidzās, jo to turpina ar piespiedu kārtas miera izpalīgu. Atbalsojot Klausvitcsu, varam teikt, ka „Totāls miers ir tas pats kā Totāls karš ar citādiem ieročiem.”*

Mēs dzīvojam pasaulē, kur noteicējs ir militārā vara, ne valsts.

‘Totāls miers’ ir ierīce, kas veido piespiedu kārtas ‘pozitīvisma’ nepieciešamību, kas savukārt izraisa nespēju kritizēt un stulbuma stāvokli sabiedrībā, lai cik tai augsta akadēmiskā izglītība. Nekas līdzīgs nav redzēts kopš Vidus laikiem, kad pasaules iekārtu terorizēja Dominikāņu (katoļu varas izplatītāju) mūku vadītā inkvizīcija.

Egīla Levita, Ilmas Čepānes, u.c. atbalsts Satversmes ‘Preambulai’, domājams, notiek, lai sagatavotu augsni latviešiem, kuru mankurizē nevis Padomju vara, bet pašu valdība uz ‘juridiskiem’ pamatojumiem, aiz kuriem slēpjas kultūras vakuums. Tas būs iemesls, kāpēc latvieši—tāpat kā ASV pilsoņi—atradīs ieganstu ‘likumīgi’ ielaist valstī varbūt tūkstošiem ukraiņu bāreņu. Pieļaut tādu valsts okupāciju nozīmē paaugstināt tempu, ar ko izārdīt jau tā izārdīto pamatkultūru, kādu iznākumu vēlas un rīko ES.

Prātīgākais, ko latvieši var darīt ir pieprasīt un noturēt referendu pirms tas tiek apstiprināts Saeimā. Referendā pie reizes jābūt iespējai pieprasīt atgriešanos pie lata un izstāšanās no ES. Nevaram atļauties ticēt profesora Panglosa vārdiem: “Ir skaidrs, ka nekas nevar būt [Latvijā] citādi kā tas ir, jo viss, kas tiek darīts, tiek darīts labam un sekmīgam iznākumam par labu; katru dienu mums iet ar vien labāk un labāk.”**

Angļu rakstnieks Georgs Orwells angļu valodas degradāciju skaidro šādi: „Politiķu valoda galveno kārt aizstāv neaizstāvamo.” Viņš arī teica: „Laikmetā, kurā visi blefo, runāt patiesību ir revolucionārs akts”. Būtu vērts atcerēties, ka latvieši savu pašapziņu ieguva ne no politiķiem vai politologiem, bet no nesavtīgiem hernhūtiešiem, kuri nāca iz dažādām tautībām.

*Pauls Virilio, „Pure War”, The MIT Press, p. 39.

** Voltaire, Candide, 1mā nodaļa.