Eso’s Chronicles 363
The following in Latvian.
Cerinju miljons / 15. Savrupe, Amatniecība, Maucība, un....
© Antons Benjamiņš

Franču filozofs Georges Bataille http://en.wikipedia.org/wiki/Georges_Bataille , grāmatā „Erotisms” (City Lights Books, 1962, pgs 137 ff.) argumentē, ka erotismam nav sveša meklēšanās (quest) pēc nāves. Kamēr seksualitāte ir tālu no manu piezīmju tēmas [i.e., Latvijas iedzīvotāju pašvērtības zaudējums], izrādās, ka, ja mēs pieņemam, ka erotismu var aizstāt ar vārdiem ‘kāre pēc dzīvi veicinošas  kopienas’, tad mūsdienu ‘latviešiem’ tāda trūkst. Tam ir sakars ar šīs burtnīcas tēmu.

Raksts-blogs parafrāzē Bataille domas, bet es aizstāju vairākus Batailla lietotos vārdus (pēc augšējā paragrāfa piemēra) ar citu vārdu nozīmi. Tomēr ja tas nav pārāk liels pārkāpums, tad pamatojums tam pieder rakstniekam Bataille, ne man.

Vēlos atgādināt lasītājam, ka arguments, kuru izmantoju, ir tas, ka mūsu dienās Latvijas un pasaules vēsture ir pamatota uz viltotu vēsturi, kāpēc mūsu vēsturi raksturo garlaicīgs sevī iesprostots konsenss. Savukārt šāds pieņēmums izmanto krievu matemātiķa un vēsturnieka (citi viņu sauktu par pseido vēsturnieku http://en.wikipedia.org/wiki/New_Chronology_(Fomenko) ) Anatolija Fomenko tēzi, ka Rietumu vēstures hronoloģija neatbilst notikumu patiesai hronoloģijai,** bet ir ap tūkstoš vai vairāk gadiem pagarināta uz pagātnes rēķina. Citiem vārdiem, Jēzus krustā sišanas gads, re: 33., pēc A. Fomenko domām ir tikai vai nu 1085tais vai 1185tais gads.

Citējot Bataillu: „Nabagiem, kuri atrodas sabiedrības sociālo trepju zemākā pakāpē, nav nekādu mērķu.” No tā izriet, ka

A Ļaunums--kas ir pretrunīgs eņģelis--izceļas ar savas pretrunības pārspīlētām krāsām, un tāpēc īsā laikā zaudē pievilcību, kam seko izmisums. Tas liek secināt, ka nabadzība, kura nav pieņemama nevienam, kaut tā izceļas ar dažādību, ar to zaudē savu izņēmuma raksturu; t.i., tai seko neatrisināms izmisums.

B Kamēr pārkāpums spēj sevī atrast prieku (kā bērns, kurš veikalā ir nočiepis konfekti) un tam ir sava pievilcība, izmisums ved uz ar vien lielāku izmisumu. Tas ir iemesls, kāpēc nabagi spēj neapzinīgi vārtīties savā nabadzībā, kā cūkas sūdos.

C Seko, ja latvieši savos pirmsākumos bija meža ļaudis, kuri pārtika no ‘meža veltēm’, tad mežu savrup ekspluatācija noveda mežu ļaudis uz ar vien lielāku atkarību no meža, tā tad, uz ar vien lielāku neatkarības apziņu savā raksturā; kāpēc „savādi tie savā garā” (skat CM14.)

A Daudz latvieši un svešlatvieši nesaskata mežā ļaudīs kaut ko vairāk, ka ‘primitīvismu’. Senākās kristietības pasaulē pašapziņa (=pašvērtību uzturēšana; morality) un nabadzība viens otru atbalstīja, bet mūslaikos daba un tās iemītnieki pilsētniekiem liek domāt par jēlām (kailām) parādībām. Atceros, ka kādā lauksaimnieku izstādē ASV, kāds mazs zēns uzkāpa uz žoga, kura viducī gulēja liela cūka, un skaļi nokrekšķinājās: „Ječ, ječ!” Tā varēja tikai pilsētnieks (jaunkristietības pēdās staigājot), nevis gans vai gane (Annele, Jannele).

B Kad meža ļaudis tika padzīti uz pilsētu, kur meža veltes un to iedvēsme uz neatkarību vairs nebija pieejamas mantas, meža ļaužu sievietes sāka nodarboties ar maucību. Meža ļaužu vīrieši iestājās bīskapa Alberta bruņinieku ierindās par vardarbnieku kalpiem un iemācījās runāt jēlības.

C Tā kā vienmēr ir kāds izņēmums, viens otrs priekš-latvietis (kā vīrieši, tā sievietes) sāka nodarboties ar aušanu. Laika gaitā, audēja amats noveda arī pie citiem amatiem. Tāpēc K. Kļaviņa*** novērojums (skat CM13.), ka: „Amatniecība kā pilsētās, tā laukos jau 17. gadsimtā bija lielas latviešu daļas iztikas un peļņas avots.”

D Nevaru apgalvot stāsta patiesību, bet esmu dzirdējis, ka pirmais Latvijas prezidents Jānis Čakste (viņa dēls, Mintauts, arī jurists, bija mans krusttēvs),viens no agrīniem latviešu juristiem, nāca no audēju dzimtas. Viņa lauku mājas, „Auči”*, Jelgavas novadā, Zemgalē, iespējams, atbalso vārdu ‘audēji’. Tas liecina, ka amatniecība varēja būt bijusi Čakstu dzimtas turības avots, kas ļāva pēcnācējiem izglītoties universitātēs, un vienam, Jānim, kļūt par suverēnas Latvijas valsts pirmo prezidentu.

Jānis Čakste arī argumentēja par Latviju, ka suverēnu valsti. Diez vai viņš būtu pieņēmis prezidenta posteni, ja, kā šodien, tas nozīmē nevairāk, ka de facto pavalsts gubernatora posteni. Varbūt arī todien bija savas neskaidrības pār vācu ietekmi un mūsu pakļautību tiem, jo Čakste tika ievēlēts par prezidentu neklātienē un par Latvijas dibināšanas aktu, neizskaidrojami, liecina tikai viena, varbūt viltota, fotogrāfija.

* Vārdam ‘Auči’ ir tuvs sakars ar vārdiem, kuri sākas ar ‘au-’. Re: audzēt, aust, augt, auļot, aurot, auka, aut, utt.—visos gadījienos ‘au’ iezīmē kāda procesa paaugstinajumu.