Eso’s Chronicles 352
The following in Latvian.
Cerinju miljons / 6. Nepārdomāts apvērsums
© Antons Benjamiņš

Skalbe turpina līdzīgas domas izteikt ‘piezīmēs’ no Stokholmas 1945, gada 5. aprīlī: „... Piesitiet ar pirkstu pie bišu stropa: ja viņš būs dzīvs, tūliņ divdesmit vai trīsdesmit bišu jums metīsies sejā un dzeļot pašas, ies bojā. Tās stāvēja sardzē un paklausīdamas gudrās dabas mājienam, devās cīņā, nebēdādamas par savu dzīvību. Tāpat kā starp bitēm ir iedzimti sargi, kas uzmana, kad stropam draud briesmas, tādi ir katrā tautā....”*

Kārlis Ulmanis, kas ar 1933. gada apvērsumu iecēla sevi par stropa bišu māti, draudu brīdī padevās gļēvulībai un sadragāja latviešu tautas pašcieņu. Pēc atgriešanās Latvijā, man uzkrita cik nemainīga, konsensuāla (aplam patriotiska), un vienmuļīga Latvijas vēsture turpināja arvien rēgoties.. Kaut neviens par to nerunāja, man ir maz šaubu, ka izlecīgais, tomēr bezpalīdzīgais nacionālisms, ar neaizmirstulītēm pušķots, cieš no Ulmaņa ‘padošanās’ Padomju karaspēka priekšā.

Kaut bildei linkā nav pieminēta notikuma vieta  http://en.wikipedia.org/wiki/Soviet_occupation_of_Latvia_in_1940 , manās acīs tā liekas uzņemta no mūsu dzīvokļa loga uz Brīvības un Miera ielas stūra. Tramvaja sliedes, kuras iegriežas no Brīvības ielas rietumu gala uz Miera ielu. Pats tādā ainā (iespējams tajā pašā momentā) skatījos kā septiņgadīgs zēns. Tā kā pāri ielai un pretim ‘mūsu’ namam bija Matīšu tirgus, ļaužu pūli var izskaidrot, ar pārtikas produktu pircējiem, kuri ziņkāres dzīti bija saskrējuši uz ielas un pievienojušies dzīvokļu iedzīvotājiem un gājējiem apskatīt Padomju tanku.

Mazliet vēlāk, kad biju izgājis un nonācis līdz tantes Martas dzīvokļa, kas atradās uz Valdemāra ielas iepretim Kara ministrijai, pa ielu ar paceltiem durkļiem maršēja Padomju armijas rota un rēca: „Urrā! Urrā!” tā kā aizcirtās ausis. Karavīri laikam nāca no Esplanādes, kur bija sapulcējušies, un tagad demonstrēja varu, apstaigājot Rīgas ielas.

Kamēr kopēju piedzīvojumu dēļ plaisa starp maniem uzskatiem un ‘trimdas’ latviešu uzskatiem ārēju saskriešanos neizraisīja tomēr atšķirīgs skatiens uz Latvijas nākotni pastāvēja.

Viena atšķirība bija tā, ka es nekautrējos lasīt un pārdomāt jautājumus par komunistu režīmu, , kādēļ viens otrs man aiz muguras turēja mani par komunistu. Reizē, kad Washingtonā ciemojās ievērojama dziedoņu grupa no Latvijas, es acīm redzot biju vienīgais, kurš bija ar mieru piedāvāt naktsmājas viņu ‘pavadonim’, jo ‘pareizie’ trimdinieki bijās, ka, ja darītu līdzīgi, savu paziņu acīs viņi būtu aptraipīti ar ‘komunisma’ dvašu.

Kad pēc atgriešanās Latvijā, es saskatīju līdzīgu attieksmi Latvijas mēdijos, kuri tajā pašā laikā īpaši neaģitēja par tā saukto ‘čekas maisu’ atvēršanu.

Sākumā domāju, ka attieksme pret bijušo Padomju varu (kaut ne pret latviešiem, kuri, iespējams, bija čekas informatori) radās no atjaunotās valsts nedrošības sajūtas par savu lomu uz pasaules skatuves. Tomēr drīz sapratu, ka nostāja radās no ‘demokrātiskai’ iekārtai dabiskas parādības, jo kā sludina liberālie uzņēmēji: demokrātiju veicina savstarpēja konkurence. Šajā konkurencē viss ir pieļauts, kas atrodas ‘likuma aplokā’, tā tad ir likumīgi. Nevis likuma garam, bet likuma burtam tiek dots pēdējais vārds. Karš var būt ‘’likumīgs” un ‘taisnīgs’, kaut to vada acīm redzami savtīgi cilvēki.

Šī iemesla dēļ, ‘liberālā demokrātijā’ liela nozīme ir advokātiem, jo tie specializējas atrast, apskatīt, un izdibināt visas iespējamības lauzt likumu ‘likumu aplokā’. Atceros, ka man labs draugs no Latvijas, pēc pabeidza skološanos, Amerikā ātri un veikli veicināja savu karjeru, jo viņa tēvs, arī labi dresēts jurists, Latvijā bija bijis ministrs Prezidenta Zemgaļa valdībā, palīdzēja dēlam atrast ‘likumu aplokā’ jaunu likuma tulkojumu. Ar šo izpalīgu, mans draugs, kad pienāca laiks maksāt nodokļus, saviem klientiem ietaupīja lielu naudu, un ātri pats kļuva turīgs.

Viens no likumu likumiem ‘liberālā demokrātijā’ ir, ka uzņēmēja peļņa nekad nav ierobežota uz ekonomikas vienlīdzības principa kā to vēlējās darīt, lai cik neveiksmīgi, komunisti. Līdz ko latviešu valdība pārgāja Rietumu varas aplokā, viņi ienāca jau valdošā sfērā, kur vara sen bija Bilderbergu rokās http://www.globalresearch.ca/bilderberg-2014-list-of-participants-mingling-of-military-intel-politicians-finance-oil-media-academia-and-neocon-think-tanks/5384179 .

 

Tā kā man tieša pieredze politikā nebija, šāds atklājums, izteicās kā apgaismojums, kurš kaut sen acu priekšā (pazinu vairākus eiropiešus, kuri apgrozījās Eiropas politikas arēnā) laika gaitā pavēra durvis citiem iepriekš neiedomātiem ieskatiem.

* Viesturs Vecgrāvis red., „Kārlis Skalbe, JR apgāds, 2008. gads.