Citas Vēstures Stāsts
Autora tulkojums
no angļu
”The Life Review of Robin Ludd”
By © Anton
Vendamenc, 2018
Senāk dzejnieki izteica intīmas jūtas ar dabas
starpniecību. Viens no labākiem šī laikmeta piemēriem ir vācu dzejnieka Gēte
dzejolis “Kennst du das Land?” “Vai pazīsti to zemi...?” Šodien
pilsētas tādu intīmu vienotību ar dabu ir izdzēsušas un atvietojušas ar progresīvu
intīmās dzīves klāstu pilsētnieku gaumē. Šī kustība iesākās ASV, kur betons
bija atvietojis mežus un laukus ar tādu pārliecību, ka dzejnieki sāka atvietot
dabu ar tā saukto ‘Es’ vai konfesijas
dzeju. Šī dzejoļa (“Citas Vēstures Stāsts”) autors savā laikā studēja ar vienu
no linkā minetiem dzejniekiem. Šodien mēs jau dzīvojam laikmetā, kad mežu,
dabu, ‘Es’, un cilvēci aizstāj valdības vara. Vienīgais veids kā aizstāt nodevīgo
valdību ir ar atklāsmi par ģimenes patieso stāvokli, ja vien tāpēc, ka liela
daļa no valdību partijām sakas esam ‘ģimenes aizstāvji’.
4 Tēva Stāsts
Mana tēva brālis
(Astoņus gadus
Par tēvu vecāks)
Onkuls Kārlis*
Dzimis 1884 gadā
Mira 1910 gadā
Divdesmit sešu
gadu
Vecumā
(Baumas stāsta
Ka miris no
sifilisa
Ko pieķēris
Kā students
Pēterburgā)
Esot vectēvam
Stāstījis
Ka dzirdējis
Ka Amērikā
Ziņas var uzzināt
Par santīmiem
Jo ienākumi
No reklāmām
Par avīzi
Samaksā.
Pēc sabiedrība
Izbrāķēja
Vectēva
Pamācibas lugu
Pret alkohola lietošanu
„Miglā”**
Jo sabiedrība pilsētā
Jau bija
Sevi iedomājusies
Jau par ‘augstāku’
(Dzejnieks Rainis
Bija elitāra teātra
Aizstāvis
Un vectēva kritiķis)
Vectēva intereses
Tomēr turpināja
Saistīties
Ar lauku ļaudīm.
Kārļa
Sūtītās ziņas
Vectēvu interesēja
Jo deva viņam iespēju
Aizdomāties
Kā sabiedrībā atgriezties
kā izglītotājs
vairs ne tikai Madlienā
bet jau Rīgā.
Tā kā Mīla
Pārdeva reklāmas
Vācu avīzēm
Vectēvs uzrunāja
Savu konkubīni
šādi:
Mīla,
Man skolotāja gadi
Pagājuši.
„Rigaer Tageblats”
Iet postā.
Re kur ir
Izdevība.
Kopējiem spēkiem
Atsāksim avīzi
Jaunam laikmetam.
Es redaktēju,
Tu reklamē.
Mīla atbildēja:
Ideāli.
Man līdzīgas domas.
Rīga pildās
Ar latviešiem
Liela daļa vāci
Jau runā
Latviešu valodu.
Vectēvs
Un viņa konkubīne**
Kā izsalkušas žagatas
Pie spoguļa
Pieteica sevi
Par nevainīgiem
Un kamēr
Neviens neskatījās
Piesavinājās
Bankrotā ejošas
Vācu avīzes
Abonentu sarakstu
Un sāka izdot
Latviešu valodā.
Risks bija liels
Sākums bija grūts
Latviešiem patika
Avīze noturējās
Saturs pildijās
Varēja lasīt arī
Stāstus par Tarzānu
Un baismīgiem
Atentātiem.
Rakstnieki
Akurāters un Skalbe***
Turēja avīzes degunu
Pie sūnām
Un tautas.
Vilcieni
Elpoja tvaiku
Un izplatīja
avīzi
Pa visu Latgali
Jau pārsauktu
Par Latviju.
Panākumi deve
Vectēvam
Savus parādus
Atmaksāt
Tomēr
Paliek sprosts
Kāpēc par
Izdevēju netiek.
Lai nepalaistu
Garām izdevību
Ir jāuztic
Izdevējas loma
Konkubīnei.
Tāda tā
Nepublicētā
vēsture.
Tobrīd vectēvam
Nebija ne
jausma
Ka viņa
Mēģinājums
lidot
Pierādīsies
Nekas vairāk
Ka 35 gadu ilgs
Roku vicinājums.
Tāpēc
1939 gadā
Viņa kabatas
Nebija neko
pilnākas
Ka 1904 gadā.
Ar likuma burta
Starpniecību
Viņu
Un viņa
pēcnācēju
Kabatas
Konkubīne Mīla
Ar audžu dēlu
Kā kodes
Izēda tukšas.
Likuma burts:
Tas tāds
Māņu uzticības
Tārps,
Jo grozās
Kā vien
Likumdevējiem
(Lapseņu kāpuri
Tauriņa vēderā)
Patīk.
Pēc atgriešanās
No Ukrainas (1921 g)
(kur tēvs
Ģenerāļa Denikina
Komandējumā
Pieskatīja dzelzceļus
Un bija
Ogļu raktuves
Manaģers
Atgriezies Latvijā
sāka darboties
„Jaunākās Ziņās”
Kā ārzemju nodaļas
Redaktors.
Pārdzīvojis karu
Kur gadiem ilgi
Vienīgā mīlestība
Bija uz drāts
Tēvs mīlestību
Uz drāts
Turpināja drāzt
It ka Dievs
To uzskatītu
Par ‘normālu’
Kārtību.
Tēvs ‘normāli’
man uzpisa
Divas pusmāsas.
Vienas pusmāsas
Vecmāte
Iesūdzēja tēvu
Tiesā
Par solījumu
Viņas mazmeitu
Ņemt par līgavu.
Velns gāja pie Dieva
Smiedamies
Prasīt
Derības uzteikt
Par zaudētām
Un viņam
Ar kasti
Pudelēm alus
Atmaksāt.
Dievs atbildēja:
Vēl nav laiks.
Vēl brīnumi
Var notikt.
Mani likumi
Iet spēlē
Dzimtām ilgi.
Redzēsim
Ko Juniora vecais
Darīs tālāk.
Velns, redz
Meži pilsētā
No betona aug
Tur lifti
Pilni ar naudu
No viena stāva
Uz otru brauc.
Velnam sirds
Iedrebās no prieka
Jo pieci lifti
Pilni ar papīra naudu
Vienu liftu
Pilnu ar zeltu
Pērk.
Tēva nodarbības
Satrauca Mīlu.
Pirmo reizi
Vectēvam nācās dzirdēt
Ka viņš
Mīlai nekas vairāk
Ka algotnis
Un ja nesaņems
Dēlu grožos
Un neatradīs
Tam sievu
Tad nebūs
Pa jokam
Jo skandāls
Drīz var sākt
Apdraudēd
Mīlas uzņēmumu.
Tad vectēvs
Gāja savam dēlam
Sievu skatīt.
Palīgā nāca
Tēva jaunākā māsa
Pirmā Latvijas
Prezidenta vedekla
Zināja
Par kāda sūtņa
Meitu, kura
Daudz lutināta
Un naiva
Vēl atradās
Nākotnes gaidās.
Vectēvs gāja
Viņas vērtību
‘Noprecēt’
Un ar sūtni
Dīdelēties
Kā un cik
Maksās kāzas.
Daudzus gadus pēcāk
Manas mātes māte
Kādā vēctulē vaimanā:
Ak, meitiņ,
Kā es raudāju
Kad tavs tēvs
Ar veco Benjamiņu
Tavu likteni sprieda.
Arī Mīlai tur bija
Sava loma.
Tev, Anton,
Junioram
Jāpievelk groži
Viņs pat uzdrošinās
Man Vili Lāci atteikt
--brēca Mīla.
Varbūt atceries
Es tevi satiku
Tavas lugas
”Miglas’’ dēļ?
Tāva luga
Ievērību neieguva
Jo tu rakstīji
Novecojušā žanrā
Tautas valodā
Kas pilsētniekiem
Gāja garām.
Šoreiz arī
Ne tu,
Ne tavi cepurnieki,
Ne Juniors,
Bet ES
Lubeņu karaliene
Atklāju Vili Lāci
Ja Juniors vēlās
Palikt par redaktoru
Dod viņam saprast
Ka ES
ne tu
Izdod ‘Jaunākās Ziņas’.
Tā arī notika.
‘Vecais kungs’
Zinādam
Ka Mīla pati
Avīzi vadīt
Nav spējīga
Tūlīt1931 g. nopirka
Valdeķu muižu
aizgāja pensijā
Un atstāja
Junioru
Galvenā redaktora vietā
Par to
Mīlai padomu neprasot.
Vilis Lācis
Palika Mīlas
Izmantošanā.
Bet viņa tāpat
Kļudu pielaida.
Kad stāstu
Iespieda avīzē,
Nepieprasīdama
Filmai pirmtiesības.
Tajās dienās
Kārlis Ulmanis
Vēl nebija Latvijā
Pārņemis varu
Un Kultūras ministrs
Vēl nebija
Mīlai atsacījis
Producenta tiesības
(Gadījums liek domāt
Ka Mīla
Ar prezidentu Ulmani
Uzsāk personīgas
attiecības
Ar aizkavēlošanos****.
Ne jau par visu
Var iedomāties
Laikus.)
*Kārlis Benjamiņs, Antona un Mades (Magdalēnas) vecākais
dēls. No viņa vairs tikai kapa vieta Meža kapos. Gan vairākus gadus secen,
Nellija Nurmika, ievērojama Mazsalacas kultūras darbiniece, man uzdāvā kultūrvēsturisku
pārskatu par Rujienas pilsētu un novadu. Grāmata izdota 700 eksemplāros
(Ziemeļblāzma, Jānus Abučš, 1978 g, Zviedrijā). Tur 133 lpp vērojama
fotogrāfija (uzņemta 1903 vai 04 gada Jāņos, 1. Rindā no kriesās sēž kāds
„stud. Benjāmiņš”. Manā minējuma šis students varētu būt Kārlis, kam tajā laikā
bija 19/20 gadi
**’Miglā’—Par savu ‘pamācības’ lugu, kādu angļu valodā
sauc ‘Do it yourself’ (Dari pats) projektu, bija luga, kurai tēma ir kā
zemnieks, kas čakli strādā un atturās no alkohola, izlauž sev ceļu uz turību un
nākotni. Luga guva Jelgavas Latviešu Biedrībs Teātra Komisijas 1895 g Dziesmas
svētku konkursa gaitā trešo godalgu. Vectēvam bija domstarpības ar Jāni Raini,
pēdējais kurš uzstājās par teātri stikla kalngalē un kristāla lukturiem
starpbrīžos. Dažādi Raiņa komenti par AB ir atrodami Raiņa kopoto rakstu
piezīmēs. Rainīm īpāši nepatika AB atbalsts Rīgas Jaunā Tēatra mazapmaksātiem
aktieriem.
***Konkubīne Mīla. Pēc vectēvs, 44 gadu vecumā, pārcēlās
dzīvot uz Rīgu, vīņš praktiski pameta dzīvi laukos, un kļuvq par pilsētnieku. Dzīve
pilsētā, šinī gadījienā Rīgā, ir līdzīga dzīvei ieslodzījumā, kam pirmsākums
meklējams cietoksnī. Ja dzīve pilsētā nebija šoks vectēva ego, tas bija šoks
viņa būtnei, kurai bija jāpamet ne tikai lauku vide, bet jācenšas noturēt no
senčiem mantoto un sevī ieaudzināto ticības kultūru nedraudzīgā vidē. Lielākais
cietuma posts ir vientulība. Laikmetā, kad vēl nebija automobiļi un šosejas, un
(attālums no Madlienas līdz Rīgai ir73 kilometri vai 45 miles) mērīt šo
attālumu ar zirgu nozimēja dienu garu ceļojumu, nevis, kā šodien 1 vai 2
stundas. Šajā ziņā, Rīga (iesaukta Austrumu Parīze), tāpat kā Parīze bija
konkubīnēm paradīze. Kā stāsta Wikipedija, konkubīne ir vīrieša-sievietes savstarpējas dzimum/ seksuālas
attiecības, kas dažādu iemeslu dēļ noliedz laulību un mantojuma tiesības
konkubīnei, bet citādi pieļauj ‘normāli’ cilvēcīgas attiecības. Vectēvs
iesaistījās šādās attiecībās ar Mīlu, un izsauca dziļu sašutumu sievā Madē, kura joprojām dzīvoja Madlienā. Tajos
gados laulības saites tika uzskatītas par nešķiramām un uz visu mūžu. Vectēvam
sarežģījums radās tad, kad parādijās pēkšņa izdevība dibināt pašam savu avīzi,
bet Made atteicas piekrist viņu laulību škirt, lai vīrs varetu apprecēt Mīlu un
tīri formāli adoptēd bērnus savā it kā ‘jaunā’ ģimenē (nav skaidrība vai tas tā
būtu bijis iespējams). Ja būtu notikusi šķiršanās un pēcteču (ne vairs bērni)
adoptēšana, domājams, sarežģījumi nākotnē būtu novērsti. Bet vecmāte pastāvēja
(18 gadus) uz savu un savas ticības uzskatiem. Tāpēc ka vectēvs bija cietis
bankrotu ar diviem veikaliem Skrīveros, vīņš nevarēja pieteikties par „Jaunāko
Ziņu” izdevēju, kāpēc par to pieteicās un pierakstijās viņa konkubīne Mīla. Pēc
1918 g Latvija guva suverenitātes statusu, baznīcas un valsts attiecības
mainījās, līdz ar ko mainījās laulības status. Vectēvs un Mīla apprecējās 1922 gadā pēc Miera līguma. (Linkā
redzamas 3 Mīlas/Emīljas fogogrāfijasl 1. Kāzu foto ar Milas ģimenes
pārstāvjiem; 2. Mīla 20to gadu beigās; 3. Palielināta Mīlas seja 1922 g ) Drīz
pēc laulības mīla adoptēja savas māsas, aktrises Annijas, dēlu Georgu-Juri. Tas
sarežģīja mantojuma attiecības, jo atdeva visu teikšanu Mīlai par labu līdz
tika uzstādīts testaments 1937 gadā, kurā Mīla paturēja sev vairāk kā 50% no
viņai paredzētiem 50%. Tāpēc, ka tēvs bija avīzes galvenais redaktors, ja viņš
vēlējās šo amatu paturēt, viņam neatlika cits kā testamentam piekrist.
Testamentam nepiekrita tēva māsas, Marta Čakste un Anna Kuplais, kuras taisijās
testamentu tiesā apstrīdēt. Iespējams, ka tiesas lēmums būtu bijis vectēvam
labvēlīgs, jo Martas Čakstes vīrs, mans krustēvs, Mintauts Čakste, pirmā
prezidenta dēls, tajos laikos bija senators Latvijas Galvenā tiesā. Plāns
tiesāties tika izjaukts, kad 1940 gadā Latviju okupēja Padomija. Savukārt, atsevišķi
testamenta nosacījumi, nelabvēlīgi iespaidoja vectēva pēcnācējus, pēc man tēvs
tika nošauts Astrahānā un Mīla mira gulāgā. Pēc š iem notikumiem par testamenta
izpildītāju kļuva Georgs-Juris, un visus ārzemēs noguldītos resursus piesavinājās
sev. Kā minēts iepriekš, mazu daļu (Anglijas noguldījumu) pēcnācējiem izdevās
atgūt līdz ar Kanādas Galvenās tiesas lēmumu 1963 gadā, re Dosier 9942.
****Akuraters un Skalbe—abi ir vectēvam, tuvi paziņas. Abi
nāca no hernhūteru/ cepurnieku vides. Skalbe bija lielā mērā atbildīgs par
Jaunāko Ziņu slavu latviešu sabiedrībā, jo pēc Pirmā pasaules kara ieteica
vectēvam ļaut bēgļiem, kas atgriezās mājās no bēgļu gaitām ārzemes sameklēt ne
mazāk paklīgušos tuviniekus Latvijā un par bezmaksu ievietot sludinājumus avīzē.
Jānis Akurāters, kā dzejnieks, rakstnieks, revolucionārs, un aktīvists politikā
turēja informēja Jaunākās Ziņas par nosliecēm politikā.
#Ja laiku pa laikam
melus aizstāj ar patiesību, rakstnieks bieži vien mēģina savu rakstu parpildīt
ar ilustrācijām, jo ‘bildes’ it kā liecina par vārdu patiesību, kaut arī tas tā
var nebūt. Tā Muktupāvele apgalvo, ka rakstnieks Rūdolfs Blauanis ir sastapies
ar Mīlu jau pirms viņai vēl 16 gadi un to jau esot beidzis sakarus, re: ad acta. Lai pierādītu šo muļķīgo ‘faktu’,Muktupāvele
citē kādu 1897 gada Blaumaņa vēstuli Emilam Melngailim, kur Blaumanis rsaksta:
„Es viņu noliku jau ad acta. Viņa
bija smuka, bagāta un mulke. Vairāk es arī nezinu no viņas. Tas vecākais
skuķītis man patīk ļoti labi.....” Muktupāvele
turpina: „Vienā rāvienā tiek apmainīts divas Emīlijas. Par pirmo nekas nav
zināms, otra ir Mārsnēnu muižas rentnieka un Cēsu namīpašnieka Jēkaba Pakuļa
meita Johanna Emilija.... Bet ES (mans uzsvars) gan zinu, kura bija pieminētā
‘pirmā’.” Lai nu kā. Kā gan 15-16 gadīga meitene, kam tēvs dzelzceļnieks, gadās
„bagāta”. Kā rāda Mīlas un mana vectēva kāzu bilde, Mīla
vēl 42 gadu vecumā (1922 g) bija smuka, bet vai izskats ir dabīgs?. Mīlas
biogrāfijas sacerētāja (Muktupāvele) piemin, ka vectēvam esot bijusi operācija
kurā viņam apmainīti (???) sēklinieki, bet nepiemin, ka viņa un Mīlas ceļojumi
uz BadNeuhaimi un citur bieži bija lai veiktu skaistuma operācijas un mainītu sejas
vaibstus, nevis lai peldinātos minerāl ūdeņos. Fakts paskaidro, kāpēc Mīlas
izskats mainās tik dramatiski, sakot ar 1922 gada maija mēnesi. Pases
fotogrāfija, izdota 11 maijā rāda Mīlu ar platmales cepuri galvā un tumšām
brillēm uz acīm. No sejas redzams tikai deguns, mute, vaigi, un žoklis. Arī
1926 gada pasē, Mīlai galva segta līdz uzacīm ar cepuri. Kā zināms, cepures
slēpj galvas operāciju sekas. Neviena no pases fogogrāfijām nelīdzinās Milas
ģīmetnei, kura uzņemta marta laulības fotogrāfijā. Domāju, ka Mīla tur ar tā
laikmeta face liftu. Fotogrāfija,
kurā Mīla redzama laulības dienā (1922 g.) man atnesa divas sievietes no
Rubenes baznīcas, ap 2015 gadu. Viņas esot tīrījušas kāda mācītāja mājas bēniņus,
skatījušas fotogrāfijas kādā kastē, ieraudzījušas bildi un braukušas man to
rādiet vai „tad tiešām” tur attēloti varētu būt man pazīstamie.
Fantāzija un melu stāstus Muktupāvele ritina arī ap K.
Ulmani, kuru Mīla satiek, tā Muktupāvele, tūlīt pēc 1905 Revolūcijas. Tas, ka
šos melus ir atbalstījis Latvijas Kultūras fonds, liecina, ka PēcPadomijas
Latvijas pavalstij interesē noklusināt Antona Benjamiņa nozīmi Latvijas vēsturē
un ar viltus ‘vēsturnieku’ pasaciņam un atsevišķu rakstnieku starpniecibu apmelot
un mainīt patieso Latvijas vēsturi.
NEBALSO !!! Veicini latvisku LATVIJU. Tagadējo ”Iršu Saeima” pieder pie Pēcpadominas varas režīma. Jo vairāk NEBALSOTĀJU, jo lielāka būs neuzticība IRŠU SAEIMAS REŽĪMAM. Būs lielāks spiediens Iršu Saeimai atkāpties en masse, iecelt pagaidu valdību, un sagatavot balsotājus balsot par latvisku LATVIJU. Ja vēlies LATVIJU latviešiem, NEBALSO !!! Padomā !!! NEBALSO !!! Uzstājies kā LATVIETIS !!!... ja IRŠU REŽIMS nav Tevi vēl novācis un Tu tam joprojām pretojies.... Lai būtu, ka 6 octobrī, 2018 gadā IRŠU SAEIMA nosalst !!!
NEBALSO !!! Veicini latvisku LATVIJU. Tagadējo ”Iršu Saeima” pieder pie Pēcpadominas varas režīma. Jo vairāk NEBALSOTĀJU, jo lielāka būs neuzticība IRŠU SAEIMAS REŽĪMAM. Būs lielāks spiediens Iršu Saeimai atkāpties en masse, iecelt pagaidu valdību, un sagatavot balsotājus balsot par latvisku LATVIJU. Ja vēlies LATVIJU latviešiem, NEBALSO !!! Padomā !!! NEBALSO !!! Uzstājies kā LATVIETIS !!!... ja IRŠU REŽIMS nav Tevi vēl novācis un Tu tam joprojām pretojies.... Lai būtu, ka 6 octobrī, 2018 gadā IRŠU SAEIMA nosalst !!!
No comments:
Post a Comment